Vides valsts inspekcija - Eiropas Padomes direktīvām atbilstošie Latvijas Republikas normatīvie akti vides aizsardzībā

Eiropas Padomes direktīvām atbilstošie

Latvijas Republikas normatīvie akti vides aizsardzībā

Direktīva		Latvijas Republikas normatīvie akti ES prasību ieviešanai
1.	96/61/EC	1. Likums “Par piesārņojumu” (Saeimā pieņemts 2001.gada 15.martā). 2. Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.
2.	96/82/EC	1. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (Saeimā pieņemts 01.04.98) 2. Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumi Nr.259 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi”.
3.	99/13/EC	1. Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.33 “Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā”. 2. LR MK 2002.gada 2.jūlija noteikumi Nr.286 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”. 3. Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”.
4.	74/464/EEC	1. Ūdens apsaimniekošanas likums (Saeimā pieņemts 12.09.2002.). 2. Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām”. 3. Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”. 4. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”. 5. Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. 6. Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli”.
5.	80/68/EEC	Tas pats
6.	91/271/EEC	Tas pats
7.	75/442/EC	1. Atkritumu apsaimniekošanas likums (pieņemts Saeimā 14.12.2000). 2. Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumi Nr.432 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība”. 3. Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli”.
8.	91/689/EEC	1. Atkritumu apsaimniekošanas likums (Saeimā pieņemts 2000.gada 14.decembrī). 2. Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumi Nr.258 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”. 3. Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumi Nr.425 “Noteikumi par azbesta un azbestu saturošu izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”. 4. Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.529 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība”. 5. Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumi Nr.319 “Bīstamo atkritumu uzskaites identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”. 6. Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli”.
9.	99/31/EC	1. Atkritumu apsaimniekošanas likums (Saeimā pieņemts 2000.gada 14.decembrī). 2. Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi Nr.191 “Noteikumi par atkritumu apglabāšanas un pārstrādes veidiem”. 3. Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai”.
10.	2001/80/EC	Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”.
11.	89/369/EEC	Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumi Nr.323 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai”.
12.	89/429/EEC	Tas pats
13.	94/67/EC	Tas pats
14.	2000/76/EC	Tas pats

1.tabula. Cilvēku un tehniskie resursi

Cilvēku resursi (pilna darba laika ekvivalenti (PDLE))

Kontrolējamo iekārtu skaits (apzinātais) [1]

Citi inspicējošām institūcijām pieejošie tehniskie resursi

Inspektori[2]

Palīgpersonāls⁵

6244

Vides likuma ievērošanas kontroli Latvijā veic Vides valsts inspekcijas un astoņu reģionālo vides pārvalžu inspektori.

Palīgpersonāls – tie ir autovadītāji un laboratoriju darbinieki. Latvijā ir astoņas reģionālās vides laboratorijas, kas darbojas astoņās reģionālajās vides pārvaldēs un kuru metodisko vadību veic Latvijas vides aģentūras laboratorija.

2. tabula. Inspekcijas darba plānu veidi, šo plāna veidu loma un ieviešana dzīvē

Plānu veidi

Nacionālais (N) [3]

Reģionālais (R) [4]

Apakšreģionālais (AR) [5]

Lokālais[6]

Kādi plāni ir izveidoti (atzīmēt)

Kādi plāni ir ieviesti (atzīmēt)

Kurā līmenī šie plāni ir ieviesti

3. tabula. Kopsavilkums par vides inspekciju galvenajiem rādītājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Rekomendāciju 2001/331/EC

Kontrolējamo iekārtu/uzņēmumu tips: Visas rūpnieciskās iekārtas, uzņēmumi, ierīces, kuriem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jāsaņem licence vai atļauja piesārņojošām darbībām (emisijām gaisā un/vai ūdenī un/vai atkritumu pārstrādei vai apglabāšanai)
Veiktās darbības[7]	Atzīmēt
Objekta apmeklējums	X
Vides kvalitātes standartu monitoringa veikums	X
Vides audita ziņojumu un pārskatu novērtēšana
Operatora veiktā pašmonitoringa analīze un novērtējums	X
Kontrolējamā uzņēmumā veiktie novērtēšanas pasākumi un darbības
Telpu un nozīmīgāko iekārtu pārbaude un vides pārvaldības atbilstības pārbaude
Kontrolējamo iekārtu operatoru glabātās nozīmīgākās dokumentācijas pārbaude

Uzņēmumu apmeklējumi (atskaites perioda – 2002.gada laikā)
Pārbaudīto uzņēmumu skaits gada laikā	₄₇₂₉
Kopējais pārbaudāmo uzņēmumu skaits	₆₂₄₄
Pārbaudīto uzņēmumu skaits gada laikā procentos	₇₆
Nepieciešamais laiks visu uzņēmumu pārbaudei (gados)	_1,3
Plānoto un neplānoto inspekciju attiecība	_{2 : 5}

4. tabula. Kopsavilkums par kontrolējamo uzņēmumu atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām

Prasību veids	Atbilstības līmenis
1.Nepieciešamība saņemt atļauju vai licenci	Visumā atļauju saņemšanas līmenis Latvijā uzskatāms par labu. Operatori, kam nepieciešams saņemt atļauju, pārsvarā paši to arī meklē. Reti tiek atklātas iekārtas, kas strādā bez atļaujas. Mūsu rīcība šādos gadījumos ir administratīvo sankciju pielietošana, izņemot gadījumus, kad operators nekavējoties iesniedz pieteikumu attiecīgās atļaujas saņemšanai un iekārtas darbība nerada draudus videi. Šādā gadījumā tiek izteikts formāls brīdinājums.
2. Atbilstības līmenis izsniegtajām atļaujām vai licencēm	Ja atļauja ir izsniegta, operatori pārsvarā to stingri ievēro. Gadījumi, kad novēro neatbilstību atļaujas prasībām, biežāk saistīti ar specifiskiem apstākļiem nekā ar vispārēju atļaujas prasību neievērošanu. Tad operatoriem tiek uzdots pievērst uzmanību šīm neatbilstībām un veikt koriģējošas darbības.
3. Rīcība gadījumos, kad ir nepieciešamas koriģējošas darbības, lai atrisinātu neatbilstību atļaujas vai licences nosacījumiem vai ierobežojumiem	Nopietnu neatbilstību gadījumos tiek pielietotas administratīvas sankcijas. Operatoru var arī iesūdzēt tiesā.
4. Pieejamie kvantitatīvie dati	2002.gadā uzlikti 298 administratīvie sodi, kopumā soda naudās iekasēti 16600 lati.

5. tabula. Kopsavilkums par soda sankcijām, kas pielietotas nopietnu sūdzību, avāriju, negadījumu un neatbilstību gadījumos

Darbības veids	Administratīvās sankcijas[8]			Ierosinātās krimināllietas		Ierosinātās civilās/administratīvās tiesas darbības		Citas darbības
Darbības veids	Brīdinājuma vēstules	Rīkojumu izsniegšana, kas prasa operatoram veikt pasākumus	Administra-tīvās soda naudas	Ziņojumi prokuroram	Ierosinātās lietas	Ziņojumi prokuroram	Ierosinātās civilās/ administratīvās lietas
Piespiešanas akcijas	X	X	X	-	-	-	-	X
Akciju [9] skaits 2002.gadā	98	7593	298 (16600 Ls)					142 (18500 Ls)

5. tabulā minētās „citas darbības” attiecas uz 4-kārtīga un 12-kārtīga dabas resursu nodokļa uzlikšanas gadījumiem

6. tabula.– Inspicējošās institūcijas plānu panākumu un neveiksmju novērtējums ar rekomendācijām nākotnei

Jautājums	Atbilde
1 Inspicējošo darbību plānošanas kārtība	Vides inspekcijas darbā Latvijā pašlaik tiek ieviesta jauna tās darbības plānošanas sistēma. Ir izstrādāts valsts līmeņa plāns 2003.gadam. Pārējie plāni tiek veidoti saskaņā ar nacionālo plānu, ar resursiem un inspekcijas mērķiem. Plāni tiek pārskatīti katru gadu, un, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, tiek veidoti jauni gada plāni atļauju izsniegšanai, inspekcijām un piespiešanas darbībām.
2. Plānu pārskatīšanas kārtību	Sakarā ar A, B, C kategoriju atļauju ieviešanu ir sākušās ievērojamas pārmaiņas plānošanā reģionu līmenī.
3. Kritēriji plānu pārskatīšanai un salīdzināšana ar izpildes rezultātiem	Tiek apkopota statistika par atskaitēs atspoguļoto inspekcijas iestāžu darbību, salīdzinot ar dažādiem rādītājiem (indikatoriem), piemēram, inspekcijas plānu. Ir paredzēts tuvākajos gados izveidot indikatoru sistēmu, lai inspekcijas iestādes varētu novērtēt savas darbības efektivitāti ietekmes uz vidi regulēšanā.
4. Kur ir pieejama kvantitatīva informācija	Iepriekšējā perioda pieredze tiek atspoguļota Latvijas Republikas Vides ministrijas un ministrijai pakļauto institūciju gada pārskatos un Interneta mājas lapās.

[1] Visas rūpnieciskās iekārtas, uzņēmumi, ierīces, kuriem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jāsaņem licence vai atļauja piesārņojošām darbībām (emisijām gaisā un/vai ūdenī un/vai atkritumu pārstrādei vai apglabāšanai)

[2] Inspicējošais un palīgpersonāls, kas tieši iesaistīts inspekciju darbībās, sevišķi uzņēmumu apmeklējumos

[3]Nacionālais – plāns Dalībvalsts līmenī

[4]Reģionālais – plāns Dalībvalsts apakšlīmenī, mūsu gadījumā: reģionālās vides pārvaldes līmenī

[5] Apakšreģionālais –plāns ģeogrāfiskā apgabala līmenī reģionā, piem., Valmieras reģionālās vides pārvaldes Cēsu rajona nodaļas plāns

[6] Lokālais – vietējās pašvaldības līmenis

[7] kontrolējamo iekārtu ietekmes uz vidi monitorings, lai noteiktu, vai ir nepieciešama tālāka pārbaude vai piespiedu sankcijas (tai skaitā pilnvaras, atļaujas vai licences izsniegšana, modificēšana vai pagarināšana)

[8] Administratīvās soda naudas ir tās, ko inspicējošā autoritāte uzliek tieši bez tiesas

Eiropas Padomes direktīvām atbilstošie

Latvijas Republikas normatīvie akti vides aizsardzībā

Direktīva