Mīti un fakti par Valsts vides dienestu

Vai Valsts vides dienests (VVD) ir atkritumu savācējs? Kādu lomu pilda VVD piesārņojuma gadījumā? 

Mīts: Piegružotās teritorijās atkritumus aiz piesārņotāja savāc Valsts vides dienests.

VVD skaidro:

Valsts vides dienests uzrauga atkritumu apsaimniekošanas nozari un to, lai vides aizsardzības prasības tiktu ievērotas, kontrolējot atkritumu apjomus, to plūsmas un citas darbības ar tiem pēc savākšanas. Pašvaldības ir tās, kas uzrauga, vai dzīvojamo māju un privātmāju īpašnieki ir noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas pierāda, ka sadzīvē radušies atkritumi tiek apsaimniekoti pareizi.

Atbildība par atkritumiem un pareizu “atbrīvošanos” no tiem ir jāuzņemas piesārņotājam. Savukārt, ja piesārņotājs nav nosakāms, VVD atkritumu savākšanu var uzdot teritorijas īpašniekam vai pašvaldībai.

Kā pareizi atbrīvoties no atkritumiem?

Atkritumus var iedalīt dažādās kategorijās, bet visbiežāk izdala šādus veidus: sadzīves, bīstamos, ražošanas un būvniecības atkritumus. Dažādiem atkritumu veidiem ir dažādi šķirošanas veidi, taču visus atkritumus var nodot.

Atkritumus, kuri radušies ikdienā mājsaimniecībā, var šķirot tam paredzētajās atkritumu urnās. Savukārt būvniecības, ražošanas un bīstamos atkritumus nepieciešams nodot publiski pieejamos atkritumu savākšanas punktos un laukumos.

Lai nodrošinātu, ka atkritumi nonāk tiem paredzētajās vietās, nevis piesārņo mūsu dabu, vietnē www.skiroviegli.lv pieejama aktuālā informācija par atkritumu savākšanas vietām Latvijā.

Mīts: Valsts vides dienests tikai soda.

Viens no VVD uzdevumiem ir īstenot valsts vides uzraudzību un kontroli. To dara vides inspektori. Viņu darba uzdevums ir nodrošināt, ka uzraugāmo objektu darbība atbilst nosacījumiem, neradot vai mazinot negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Objektu operatoriem ir jāizprot nosacījumi un prasības, kas jāizpilda, tāpēc VVD vides inspektori pārbaudēs strādā pēc principa "Konsultē vispirms", informējot un skaidrojot operatora veikto darbību ietekmi uz vidi un sadarbojoties neatbilstību novēršanai. 2025. gadā tika veiktas 1476 A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību operatoru pārbaudes, un konstatēts, ka prasības ievēro 87 % no tiem.

Vides inspektori īsteno konsultācijas arī pēc pieprasījuma, ja operatoram ir radušās kādas neskaidrības par nosacījumiem. Savukārt katrs trešais jaunais operators saņem VVD informatīvo atbalstu – konsultācijas, lai rastu atbildes par vides aizsardzības prasību izpildes jautājumiem. Pēdējo trīs gadu laikā aizvadītas vairāk nekā 160 šādas konsultācijas.

Gadījumā, ja tiek konstatēta kāda problēma operatora darbībā, vides inspektori iesaka iespējamos veidus, kā notikušo situāciju risināt. Sodīt var atsevišķos gadījumos: ja operators nevēlas sadarboties, neveic nepieciešamos vides aizsardzības pasākumus labprātīgi vai īstenotā darbība ir radījusi būtisku ietekmi uz vidi.

Mīts: Jebkura atomelektrostacijas avārija nozīmētu katastrofu kā Čornobiļā.

Nē - visas kodolavārijas nav vienādas, un tās nav salīdzināmas ar Čornobiļu.

1986. gada Čornobiļas kodolavārijai bija katastrofālas sekas, jo sakrita vairāki faktori: reaktora konstrukcijas trūkumi, aizsargkorpusa neesamība, drošības sistēmu atslēgšana un cilvēka kļūdas. Tas bija izņēmuma gadījums, nevis tipisks scenārijs.

Svarīgi saprast:

Kodolavārijas var būt ļoti atšķirīgas  pēc mēroga un iespējamajām sekām - no nelieliem incidentiem bez radioaktīvu vielu noplūdes līdz smagām avārijām ar plašu ietekmi. Pat ja notiek noplūde, tā var būt neliela un lokāla, ar ierobežotu ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

Kas ir mainījies kopš tā laika?

Mūsdienu atomelektrostacijās ir cita tipa reaktori, vairākas neatkarīgas pasīvās un aktīvās drošības sistēmas un hermētiski aizsargkorpusi, kas būtiski samazina nopietnu seku risku. Arī vecākās atomelektrostacijas tiek regulāri modernizētas, uzlabojot drošības sistēmas un stiprinot aizsardzību pret dabas katastrofām, lai tās atbilstu  starptautiskajiem mūsdienu drošības standartiem.

Tas nozīmē - ne katra atomelektrostacijas avārija nozīmētu katastrofu kā Čornobiļā. Atomelektrostaciju avāriju mērogs un iespējamās sekas var būt ļoti atšķirīgas, savukārt mūsdienu drošības standarti un daudzpakāpju aizsardzības sistēmas būtiski samazina smagu avāriju risku.

Kā tiek nodrošināta drošība Latvijā?

Latvijā radiācijas līmenis tiek uzraudzīts 24 stundas diennaktī: https://www.vvd.gov.lv/lv/radiacijas-limenis-latvija. 

Gadījumiem, ja kodolavārija notiek citā valstī, Latvijā ir  izstrādāts rīcības plāns iedzīvotāju savlaicīgai informēšanai un aizsardzībai: https://www.vvd.gov.lv/lv/media/9272/download?attachment.