Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas sekmē pamatota un izsvērta lēmuma pieņemšanu par dažādu projektu, plānu vai programmu realizācijas iespējām. Tās laikā tiek novērtēta paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra veicama likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā. Saite uz tiesību aktu: http://likumi.lv/ta/id/51522.

Ja plānots uzsākt jaunu saimniecisko darbību vai arī veikt būtiskas izmaiņas esošajā saimnieciskajā darbībā, tiek piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Tas ir sistemātisks process, kura laikā paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi tiek vērtēta vairākos soļos. Procedūras galvenie soļi ir:

1. paredzētās darbības sākotnējais izvērtējums;
2. sākotnējā sabiedriskā apspriešana;
3. programmas izstrādāšana;
4. ziņojuma par ietekmes novērtējumu sagatavošana;
5. ziņojuma sabiedriskā apspriešana;
6. atzinuma par ziņojumu sagatavošana un paredzētās darbības akcepts.

Ietekmes uz vidi novērtējums tiek piemērots tikai tad, ja paredzētajai darbībai iespējama būtiska ietekme uz vidi. Gadījumā, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), bet tās īstenošanai nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, tiek veikts ietekmes uz teritoriju novērtējums saskaņā ar īpašu procedūru. Ja paredzētajai darbībai nav paredzama būtiska ietekme uz vidi, Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde izsniedz tehniskos noteikumus, kas nosaka konkrētajai darbībai piemērojamās vides aizsardzības prasības.

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra noteikti jāveic visām darbībām, kas saistītas ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā minētajiem objektiem vai ietvertas starptautiskajos līgumos. Pārējos gadījumos Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu konkrētai darbībai pēc paredzētās darbības ietekmes sākotnējā izvērtējuma. Lai noskaidrotu jautājumu par procedūras piemērošanu, projekta attīstītājam ir jāvēršas Valsts vides dienestā vai Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē ar rakstisku iesniegumu. Minētās valsts institūcijas veiks projekta sākotnējo izvērtējumu un nosūtīs materiālus Vides pārraudzības valsts birojam lēmuma pieņemšanai.

Saite uz Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”: http://likumi.lv/doc.php?id=51522#piel1.

Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veikšanas kārtību noteic:

• likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”;
• Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”.

• Informācija tiek publicēta Valsts vides dienesta (VVD) tīmekļvietnē www.eva.gov.lv, kur katram paredzētās darbības projektam izveidota projekta kartīte daļas Darbības jomas sadaļā Ietekmes uz vidi novērtējums apakšsadaļā Projekti;

•  VVD tīmekļvietnes www.eva.gov.lv sākumlapā var pieteikties jaunumu saņemšanu attiecībā uz informāciju par IVN procedūrām un saņemt jaunumus savā e-pastā.

  

• Paredzētās darbības pieteikums (sagatavo paredzētās darbības ierosinātājs);

• Lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu (pieņem VVD);

• Paredzētās darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana (organizē paredzētās darbības ierosinātājs); 

• Programmas izstrādāšana piemērošanu (izstrādā VVD, ņemot vērā sākotnējā sabiedriskā apspriešanā saņemtos institūciju un sabiedrības priekšlikumus);

• Ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošana (sagatavo paredzētās darbības ierosinātājs);

• Ietekmes novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana (organizē paredzētās darbības ierosinātājs, piedalās pašvaldība un VVD);

• Ziņojuma pilnveidošana (paredzētās darbības ierosinātājs pilnveido ziņojumu , ņemot vērā ziņojuma sabiedriskā apspriešanā saņemtos institūciju un sabiedrības priekšlikumus);

• Valsts vides dienesta atzinums par minēto ziņojumu (Ziņojumu vērtē un atzinumu izdod VVD, ņemot vērā kompetento institūciju (Dabas aizsardzības pārvaldes, Veselības inspekcijas, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldes u.c.) sniegtos atzinumus;

• Paredzētās darbības akcepta lēmums, kurā integrēts kompetentās institūcijas atzinums (pieņem attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība, citas likumā noteiktās institūcijas vai Ministru kabinets).

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā sabiedrība tiek iesaistīta divās oficiālās sabiedriskās apspriešanās:

1. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana - tās mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar paredzētās darbības ieceri konkrētajā teritorijā (vēl pirms ir veikts ietekmju novērtējums) un veicināt iedzīvotāju iesaisti. Paredzētās darbības ietekmju novērtējums vēl nav veikts. Ikviens sabiedrības pārstāvis var iesniegt rakstveida priekšlikumus vai  viedokļus ierosinātājam un VVD 20 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas laikrakstā.

2. IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana - tā notiek pēc ietekmju novērtējuma ziņojuma sagatavošanas, lai sabiedrība varētu iepazīties ar izvērtējumu, sniegt priekšlikumus tā pilnveidošanai un piedalīties sanāksmē. Rakstveida priekšlikumus vai viedokļus var iesniegt 30 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas laikrakstā.

Laikā, kad notiek IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana VVD vēl nav uzsācis ziņojuma izvērtēšanu. VVD ziņojumu vērtēšanai iesniedz tikai pēc ziņojuma sabiedriskās apspriešanas noslēgšanās un tā papildināšanas. VVD, vērtējot projektu, ņem vērā saņemtos sabiedrības priekšlikumus un iebildumus. Praksē tas var nozīmēt arī izmaiņas projektā, piemēram, atsevišķu vēja elektrostaciju neizbūvēšanu vai to novietojuma maiņu, ja tas nepieciešams, lai samazinātu ietekmi uz dabas vērtībām, kultūrvēsturiskām vietām vai citām nozīmīgām teritorijām.

Pierobežas iedzīvotāju informēšanu veic individuāli. Tas nozīmē, ka tiek informēti to nekustamo īpašumu īpašnieki (vai valdītāji), kuru īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju.

Paziņojumā par ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedrisko apspriešanu jānorāda, kur būs pieejama informācija par paredzēto darbību un iespēju piedalīties tās sabiedriskajā apspriešanā.

Pēc paziņojuma nosūtīšanas ir jānodrošina, lai iedzīvotājiem būtu iespēja izteikt viedokli vismaz 20 dienu laikā. Tāpat jānodrošina iespēja iepazīties ar informāciju par paredzēto darbību, uzdot jautājumus, iesniegt priekšlikumus rakstiski un saņemt atbildes.

Minēto kārtību noteic Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”.

Individuālo informēšanu paredzētās darbības ierosinātājs veic uzsākot sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Individuāli paziņojums tiek nosūtīts tikai tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju.

Ja IVN ietvaros ir nepieciešama, piemēram,  aku un urbumu apsekošanu karjeru apkārtnē (ietekmes zonā), paredzētās darbības pieteicēji vai viņu pārstāvji pirms apsekošanas sazinās ar konkrēto dzīvojamo māju īpašniekiem un savlaicīgi saskaņo apsekošanas laiku.

IVN veic ierosinātājs, parasti piesaistot specializētus izstrādātājus - juridiskas personas ar pieredzi vides jautājumos. Atsevišķas ietekmes uz vidi vērtē attiecīgajās jomās kvalificēti speciālisti ar atbilstošu izglītību, bet ietekmi uz dabas vērtībām - sertificēti sugu un biotopu eksperti. Ziņojumam pievieno ekspertu atzinumus, kā arī speciālistu sarakstu ar norādītu izglītību.

Saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ierosinātājam ir pienākums nodrošināt, ka iesniegtā informācija ir pilnīga un patiesa, kā arī sagatavota atbilstoši normatīvo aktu prasībām. VVD, vērtējot ziņojumu, analizē gan sabiedrības, gan institūciju viedokļus, kā arī konsultējas ar citām kompetentām iestādēm (piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Veselības inspekciju u.c.). Vajadzības gadījumā sarežģītu jautājumu izvērtēšanai VVD var piesaistīt arī neatkarīgus ārējos konkrētu jomu ekspertus.

Nozīmīga loma ietekmju vērtēšanā ir Dabas aizsardzības pārvaldei, kura nodrošina ietekmju uz dabas vērtībām vērtēšanu. Dabas aizsardzības pārvalde gan izvirza nosacījumus paredzēto darbību vērtēšanai, gan veic ietekmju uz dabas vērtībām novērtēšanu, gan izvirza nosacījumus paredzētās darbības realizācijai savas kompetences jomā. Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumi tiek ietverti VVD atzinumā.

Katrs ietekmes uz vidi novērtējums ir individuāls, un analizējamo ietekmju apjoms tiek noteikts atbilstoši konkrētās paredzētās darbības specifikai, tās atrašanās vietai un potenciālajiem vides riskiem. Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek izvērtētas plānotās darbības iespējamās tiešās, netiešās, īstermiņa, ilgtermiņa, kumulatīvās un pārrobežu ietekmes uz vidi. Novērtējumā atkarībā no plānotās darbības rakstura un apjoma var tikt analizēta ietekme uz gaisa kvalitāti, virszemes un pazemes ūdeņiem, augsni, zemes dzīlēm un ģeoloģiskajiem procesiem, bioloģisko daudzveidību, aizsargājamām sugām un biotopiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un dabas vērtībām, ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu, trokšņa, vibrācijas, smaku un citu traucējošu faktoru līmeni u.c.

VVD atzinumā atspoguļo IVN ietvaros ar paredzētās darbības realizāciju identificētās iespējamās būtiskās ietekmes, izvērtē to nozīmīgumu un nepieciešamības gadījumā nosaka pasākumus negatīvās ietekmes novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai. Novērtējums tiek veikts, balstoties uz pieejamajiem datiem, speciālistu atzinumiem, modelēšanas rezultātiem un sabiedrības iesaistes procesā saņemtajiem viedokļiem.

Ietekmes uz vidi novērtējums ir vērsts uz būtisko ietekmju identificēšanu un izvērtēšanu, nodrošinot pietiekamu un samērīgu informāciju lēmuma pieņemšanai. Ietekmes, kurām nav pamatotas iespējamības rasties vai kuras, ņemot vērā plānotās darbības raksturu, apjomu, izmantotās tehnoloģijas un paredzētos vides aizsardzības pasākumus, nevar radīt būtisku ietekmi uz vidi, IVN netiek detalizēti analizētas. Šāds secinājums tiek balstīts uz sākotnējo informāciju par plānoto darbību, teritorijas raksturojumu, pieejamajiem datiem un kompetento institūciju sniegtajiem atzinumiem un programmu ietekmes uz vidi novērtējumam. Tas ļauj izvērtējumu koncentrēt uz tām ietekmēm, kurām ir reāla iespējamība rasties un kuras var būt nozīmīgas lēmuma pieņemšanā.

Vēja parku ietekmi uz ainavu novērtē speciālists vai speciālistu grupa ar augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību ainavu jomā. Novērtējumā tiek analizēti Latvijas ainavu politikas un telpiskās plānošanas dokumenti, kā arī teritoriju plānojumos un normatīvajos aktos noteiktie ainavu aizsardzības nosacījumi.

Valsts mērogā nav vienota normatīvā regulējuma ainavu novērtēšanai, tomēr atsevišķos gadījumos izmanto citās valstīs izstrādātas vadlīnijas, piemēram, Lielbritānijas vēja parku ietekmes uz ainavu un vizuālās ietekmes novērtēšanas vadlīnijas. Novērtējot konkrētu teritoriju, speciālisti analizē ainavas vērtību, kvalitāti, kapacitāti un telpu jutīgumu (augsts, vidējs vai zems), kā arī vērtē vēja elektrostaciju saskatāmību un iespējamo ietekmi uz ainavas kvalitāti. Tiek sagatavotas vizuālās ietekmes zonu kartes, izmantojot vizuālās modelēšanas programmas (piemēram, WindPRO), nosaka nozīmīgākos skatu punktus un izstrādā vizualizācijas modeļus.

Vērtējot dabas vērtības, VVD ņem vērā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzturēto dabas datu pārvaldības sistēmai “Ozols”, kā arī konsultējas ar DAP, kas nodrošina valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanu, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā. Attiecībā uz jautājumiem, kas skar dabas vērtības, paskaidrojam, ka šo jomu novērtējumu veic sertificēti nozares (t.sk. sugu un biotopu) eksperti, kurus sertificē DAP, kura uztur arī sertificētu ekspertu nozares reģistru. DAP vērtē ziņojumu un sagatavoto par to atzinumu saistībā ar ietekmju novērtējumu uz dabas vērtībām, ko izvērtēšanas  procesā ņem vērā arī VVD.

Vēja parkos tiek uzstādītas rūpnieciski ražotas iekārtas (vēja ģeneratori), to mastu konstrukcijas un materiāli tiek izvēlēti atbilstoši uzstādāmajam ģeneratoram un būvinženieriskajiem nosacījumiem, plānotajam ekspluatācijas ilgumam. IVN procesā tiek vērtēti teritorijas rekultivācijas risinājumi pēc vēja elektrostaciju (VES) montāžas pabeigšanas un arī vēja parkam beidzot darbību. 

Latvijas Miega medicīnas biedrība, saistībā ar potenciālo VES uzstādīšanu uzskata, ka iedzīvotāju bažām nav pamata. VES ietekme uz miegu ir salīdzinoši daudz pētīta, vērtēti gan subjektīvi, gan objektīvi rādītāji. Pierādījumi liecina, ka VES ietekme uz objektīviem miega rādītājiem ir minimāla un nav statistiski nozīmīga.

Medicīnā augstākais pierādījumu līmenis ir daudzu pētījumu sistemātisks pārskats un meta analīze. Šāds pētījumu apkopojums publicēts 2020.g. un apliecina, ka:

• nav konstatējamas būtiskas atšķirības objektīvos miega mērījumos, piemēram, miega sākuma ilgumā, kopējā miega laikā, miega efektivitātē un citos rādītājos, salīdzinot naktis ar un bez VES iedarbības (Liebich et al., 2020);

• ir pētījumu, kas liecina par subjektīviem miega traucējumiem VES tuvumā, tomēr pētījumu kvalitāte ir zema, metodoloģija dažāda un nav iespējama to augstvērtīga meta analīze (Godono et al., 2023).

Neapšaubāmi, ka troksnis ir viens no labi zināmiem miega traucējumu iemesliem, tomēr vēršam uzmanību, ka VES radīts troksnis pieļaujamajā attālumā ir zemāks par putnu balsu, ledusskapja, veļasmašīnas, braucošas automašīnas un citu ikdienā sastopamu trokšņu līmeni, kas parasti tiek uzskatīts par pieņemamu dzīves vidē.

Izvērsta informācija par veselīgiem miega paradumiem un dažādiem miega traucējumiem pieejama mājaslapā: www.miegs.eu, sadaļā: Izglītojies.

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums minētas Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 2. pielikumā (http://likumi.lv/doc.php?id=51522#piel2).

Iesniegumu var iesniegt elektroniski, reģistrējoties VVD informācijas sistēmā “Tulpe”:

Valsts vides dienesta informācijas sistēma "TULPE" | Valsts vides dienests 

Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosāka Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumi Nr.689 "Noteikumi par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu" (http://likumi.lv/ta/id/164592).

Tehniskajos noteikumos noteiktas vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai tās norises vietā. Prasības ir saistošas personai, kas veic darbību.

Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" (http://likumi.lv/ta/id/271841).

Tehniskie noteikumi ir nepieciešami darbībām, kurām pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vai Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 pielikumā minētajām darbībām.

Plāno būvniecību vai saimniecisko darbību? VVD skaidro, kad nepieciešami tehniskie noteikumi.

Lejupielādēt: Informatīvais materiāls par tehnisko noteikumu nepieciešamību

Par tehnisko noteikumu sagatavošanu noteikta valsts nodeva 50 EUR (Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 786 „Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai””). Valsts nodevu maksā paredzētās darbības ierosinātājs pirms attiecīgo tehnisko noteikumu sagatavošanas, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu (ar pārskaitījumu).

Valsts nodevu par vides aizsardzības tehnisko noteikumu izsniegšanu ieskaita valsts pamatbudžetā. Konts LV10TREL1060210929900. Maksājuma uzdevumā norādot – valsts nodeva par tehnisko noteikumu sagatavošanu Valsts vides dienestā, norādot konkrētā objekta adresi.

Valsts nodeva nav jāmaksā, ja paredzētajai darbībai nepieciešams atzinums, kurā noteikts, ka tehniskie noteikumi darbībai nav nepieciešami.

VVD tīmekļa vietnes sadaļā “Atskaišu, iesniegumu un veidlapu formas” (Atskaišu, iesniegumu un veidlapu formas | Valsts vides dienests) ir pieejamas šādas veidlapas: 

• ieteicamas iesnieguma veidlapas tehnisko noteikumu saņemšanai; 
• ieteicamā iesnieguma veidlapa ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam; 
• iesniegums izziņas saņemšanai par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību.