Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs sadarbībā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” vēsturiski radioaktīvo priekšmetu nodošanas kampaņas ietvaros, no 2022. gada 10. augusta līdz 10. oktobrim, pirmo reizi Latvijā aicināja sabiedrību bez maksas nodot vēsturiski radioaktīvos priekšmetus drošai to apsaimniekošanai.

Kampaņas laikā sabiedrība tika informēta par to, kādi vēsturiskie priekšmeti var būt radioaktīvi, kādi ir iespējamie radiācijas riski, cilvēkam saskaroties ar šiem priekšmetiem, un kā pareizi rīkoties, ja šādi priekšmeti nonāk iedzīvotāju rīcībā. Latvijas iedzīvotāju izglītošana par radiācijas drošības jautājumiem arī turpmāk būs viena no VVD RDC prioritātēm.

RDC kampaņa

Kampaņas ietvaros drošai apsaimniekošanai nodoti 322 vēsturiski radioaktīvi priekšmeti - 6 pulksteņi, 8 kompasi, 7 mēriekārtas vai to sastāvdaļas, 230 militāri vēsturiskie priekšmeti, 68 dūmu detektori, 5 radioaktīvi avoti:

  1. Kampaņas ietvaros pieņemti 68 dūmu detektori (RID-1 un RID-6M). Arī iepriekš, īpaši pēdējo divu gadu laikā, visvairāk konstatētie priekšmeti ir dūmu detektori un 20222.gadā līdz novembrim apsaimniekošanai jau ir nodoti 292 plutoniju saturoši dūmu detektori.
  2. Kampaņas ietvaros no iedzīvotājiem pieņemti 6 pulksteņi (kuģu pulksteņi, galda pulksteņi, modinātājpulksteņi), kuros ciparnīcu un rādītāju pārklāšanai izmantota radioluminiscējoša krāsa. Pieņemtajiem pulksteņiem atsevišķos gadījumos konstatēta arī nosmērētība, tātad pulksteņa korpuss zaudējis hermētiskumu. Krāsojums sāk nobirt un šīs sīkās mehāniskās daļiņas un putekļi nonāk cilvēka elpceļos ieelpojot, vai, nenomazgājot rokas, iekļūst organismā kopā ar pārtiku.
  3. Visvairāk kampaņas ietvaros pieņemti vēsturiski militārie priekšmeti, kuros arī izmantota radioluminiscējošā krāsa dažādu detaļu pārklāšanai, lai tumsā vai sliktā apgaismojumā šīs detaļas (slēdžu gali, rādītāji, skalas) būtu saskatāmas - 24 vadības paneļi, 40 aviācijas iekārtu detaļas, 48 slēdži, 118 mērskalas.
Vēsturiski radioaktīvo priekšmetu nodošanas kampaņas rezultāti

Kampaņā pieņemtajiem priekšmetiem VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” veica izpēti, nosakot divus parametrus, kas raksturo priekšmeta radioaktivitāti un arī bīstamību - dozas jauda un nosmērētība:

  • Starp pieņemtajiem priekšmetiem lielākā dozas jauda nomērīta radioaktīviem avotiem, kas izvietoti uz lidmašīnas korpusa apledojuma kārtas biezuma noteikšanai, (pretapledojuma detektori) līdz 55 µSv/h, savukārt citam vēsturiski militāram priekšmetam - mērskalai ar rādija Ra-226 radioaktīvās krāsas pārklājumu līdz 27,5 µSv/h uz priekšmeta virsmas. Pieņemtajiem priekšmetiem dozas jauda 10 līdz 200 reizes pārsniedz dabīgā fona līmeni Latvijā (dabīgais fons Latvijā ir vidēji 0,1 µSv/h).
  • Pieņemtos priekšmetus izpētot, 243 jeb 75% gadījumos konstatēta virsmas radioaktīvā nosmērētība (līdz 1,59 Bq/cm2 alfa (0,04 Bq/cm2 limits, no kura skaitās piesārņots priekšmets) un 0,95 Bq/cm2 beta (0,4 Bq/cm2 limits, no kura skaitās piesārņots priekšmets) tādiem priekšmetiem kā kuģa pulksteņiem, vēsturiski militāriem priekšmetiem un mēriekārtām. Šajos gadījumos palielinās bīstamība cilvēkam ieelpot radioaktīvās daļiņas, tādējādi piesārņojot organismu, arī vidi, piemēram, mājokli, mājdzīvniekus, apkārtni.

Priekšmeti tika pieņemti Radiācijas drošības centra telpās, kā arī vairākos izbraukumos pie iedzīvotāja, piemēram, Rīgā, Ikšķilē, Vecāķos, Kuldīgā. Vēl pieci priekšmeti (dažāda veida pulksteņi - rokas, modinātājs, galda) tika pārbaudīti, tajā skaitā, Valmierā, Madonā, Ventspilī, bet netika konstatēta paaugstināta dozas jauda, kas liecinātu par radioaktīvu vielu klātbūtni. Vienā gadījumā iedzīvotājs interesējās par priekšmeta (kuģa pulksteņa) iespējamo radioaktivitāti, bet nevēlējās nodot apsaimniekošanai, līdz ar to tika informēts par iespējamiem riskiem un drošības pasākumiem, lai pulksteni droši uzglabātu.

Vienlaikus kampaņas ietvaros iedzīvotāji pastiprināti interesējušies arī par citu bīstamu materiālu, piemēram, azbesta, šīfera, dzīvsudraba, elektroierīču apsaimniekošanu, par ko plašāka informācija atrodama www.skiroviegli.lv

Kuldīgā iedzīvotājs nodeva kuģa pulksteni (diametrs 20 cm, augstums 10 cm), kuram izmantota rādiju Ra-226 saturoša krāsa, lai tas tumsā spīdētu. Pulkstenis uzglabāts dzīvoklī. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz pulksteņa virsmas (1 cm attālumā) bija 9,4 µSv/h, dabiskā fona līmenis – 0,09 µSv/h. Tika konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Kuģa pulkstenis

Otru kuģa pulksteni nodeva cits iedzīvotājs. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz šī pulksteņa virsmas (1 cm attālumā) bija mazāka nekā pirmajam pulkstenim - 7,6 µSv/h (dabiskā fona līmenis 0,1 µSv/h) un tika konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība. 

Kuģa pulkstenis

Iedzīvotājs Rīgā nodeva kabatas pulksteni, kurā arī izmantota radioluminiscējošā krāsa. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz pulksteņa virsmas (1 cm attālumā) bija 0,8 µSv/h, dabiskā fona līmenis – 0,05 µSv/h. 

Kabatas pulkstenis

Nodoti ražotāja Gustav Becker un VIVA modinātājpulksteņi, kuru ciparnīcas un rādītāju pārklāšanā izmantota radioaktīvā krāsa. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz Gustav Becker pulksteņa virsmas (1cm attālumā) bija 1,08 µSv/h, kas par kārtu pārsniedz dabiskā fona līmeni 0,1 µSv/h un VIVA pulkstenim 0,36 µSv/h.

Modinātājpulkstenis
Modinātājpulkstenis

Nodots “tanku pulkstenis”, kas ievietots dekoratīvajā ietvarā, kura ciparnīcas un rādītāju virsmas pārklātas ar radionuklīdu rādiju Ra-226. Šādi pulksteņi bija populāri 20 gadsimta pirmajā pusē, kad militāros, piemēram, tanku pulksteņus ievietoja dekoratīvā ietvarā un izmantoja ikdienā mājās. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz nodotā pulksteņa virsmas (1 cm attālumā) 4,8 µSv/h. Tika konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Tanku pulkstenis

Tika nodoti seši kompasi un to detaļas, kur kompasu ciparnīcas bija pārklātas ar rādiju Ra–226 saturošu krāsu. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz kompasa virsmas (10 cm attālumā) 3,5 µSv/h. Tika konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Kompass

Rīgā iedzīvotājs nodeva mēriekārtu - radiometru DP-2, kura iekārtas konstrukcijā paredzēts arī radioaktīvs stroncija Sr-90 kontrolavots. Radiometrs ticis glabāts garāžā un iedzīvotājs bija informēts par to, ka šis radiometrs, iespējams, satur radioaktīvu avotu, kas paredzēts radiometra kalibrēšanai. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda aptuveni 1 cm attālumā no virsmas bija 0,43 µSv/h, uz radioaktīvā avota virsmas 1,17 µSv/h (dabiskā fona līmenis – 0,07 µSv/h).

Radiometrs DP-2

Nodots arī radiometrs DP-63-A, kas satur radioaktīvu stroncija Sr-90 kontrolavotu (sākuma radioaktivitāte 18,5 MBq). Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz priekšmeta virsmas bija 6,9 µSv/h, uz mērskalas 22 µSv/h (dabiskā fona līmenis 0,1 µSv/h). Mērskalai identificēts rādijs Ra-226 un konstatēta nosmērētība, kas radusies sakarā ar to, ka mērskala nav bijusi hermētiska.

Radiometrs DP-63-A

Nodots arī radiometrs DP-5B (satur radioaktīvu stroncija Sr-90 kontrolavotu Б-8). Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz priekšmeta virsmas bija 0,35 µSv/h (dabiskā fona līmenis 0,03 µSv/h).

Radiometrs DP-5B

Kāds iedzīvotājs Ikšķilē nodeva radiometru CRP 88H, kurā atrodas K3A tipa avots ar sākuma radioaktivitāti 37 kBq (uz 1990.gadu) . Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz radiometra virsmas (1 cm attālumā) bija 0,2 µSv/h, dabiskā fona līmenis 0,04 µSv/h. Pēc iekārtas pases datiem - radionuklīds kobalts Co-60.

Radiometrs CRP 88H

Nodots detektors BDNG 4103, 1984. gads (diametrs 7 cm, garums 23 cm), kas ticis izmantots radiācijas mēriekārtā, pēc tehniskā apraksta detektors satur kontrolavotu stronciju Sr-90, ko izmantoja iekārtu pastāvīgai kalibrēšanai. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz detektora virsmas (1 cm attālumā) bija 0,25 µSv/h, dabiskā fona līmenis 0,1 µSv/h.

Detektors BDNG 4103

Rīgā nodots priekšmets, kas marķēts ar radiācijas brīdinājuma zīmi. Sarunas laikā tika konstatēts, ka tā varētu būt mēriekārtas sastāvdaļa. Veicot mērījumus, priekšmetam nav konstatēts paaugstināts starojums, bet tika izlemts priekšmetu nogādāt radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” detalizētākai izpētei, jo uz priekšmeta ir radiācijas brīdinājuma zīme. Veicot izpēti, priekšmeta korpusa iekšpusē tika atrasts T17 tipa jonizējošā starojuma avots Nr.453 ar sākuma radioaktivitāti 100 kBq, tika identificēts radionuklīds stroncijs Sr-90. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz priekšmeta virsmas (1 cm attālumā) bija 0,14 µSv/h, dabiskā fona līmenis – 0,09 µSv/h. Tika konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Mēriekārtas sastāvdaļa

Tika nodotas 220 militārās mērskalas, kuru ciparnīcas un rādītāji pārklāti ar rādiju Ra–226 saturošu krāsu, lai tumsā tās spīdētu un būtu labi saskatāmi mērskalu rādījumi. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz mērskalu virsmas (1 cm attālumā) bija no 0,5 µSv/h līdz 27,5 µSv/h. Visām mērskalām bija saplaisājis stikls, zudis hermētiskums vai bojāts korpuss, līdz ar to tām visām konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Mērskalas

Tika nodoti arī 24 vadības paneļi. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz vadības paneļu virsmas (1 cm attālumā) bija 52 µSv/h. Tika konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Vadības paneļi

Tika nodotas 40 dažādas aviācijas iekārtu detaļas (gāzes reduktoru sistēmas, aviotransporta stiprinājuma sviras, skābekļa padeves sensori, sadales sistēmu savienojumu uzmavas u.c.). Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz vadības paneļu virsmas (1 cm attālumā) bija 40 µSv/h. Tika konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Aviācijas iekārtu detaļas

Tika nodoti 48 sviru slēdži, kuru gali klāti ar rādiju Ra–226 saturošu krāsu, lai tumsā tie spīdētu un būtu viegli tos atrast un lietot. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz sviru slēdža virsmas (1 cm attālumā) bija no 1,32 µSv/h līdz 4,6 µSv/h. Tika pieņemts arī sviru slēdžu panelis, kur gamma starojuma dozas jauda (1 cm attālumā) bija 7,3 µSv/h. Nodotajiem priekšmetiem konstatēta noņemamā radioaktīvā nosmērētība.

Sviru slēdži
Sviru slēdžu panelis

Rīgā tika nodoti radionuklīdus saturoši RID-1 tipa dūmu detektori (kopskaitā 58). Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz viena dūmu detektora virsmas aptuveni 3,7 µSv/h, uz detektorā esošā radioaktīvā avota virsmas 6 µSv/h, dabiskā fona līmenis – 0,09 µSv/h.

Dūmu detektori RID-1

Papildus Ventspilī nodoti desmit RID-6M tipa dūmu detektori. RID 6M tipa dūmu detektoriem maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz viena dūmu detektora virsmas 0,14 µSv/h, uz detektorā esošā radioaktīvā avota virsmas 0,15 µSv/h.

Dūmu detektori RID-6M

Iedzīvotājs Vecāķos nodeva stikla mēģeni ar urāna oksīdu (U3O8) pulverveidā (stikla mēģenes diametrs 1,2 cm, garums 6 cm). Izpētē identificēts urāns U-238. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz mēģenes virsmas (1 cm attālumā) bija 0,38 µSv/h, dabiskā fona līmenis – 0,03 µSv/h. Mēģene tika glabāta nelielā koka kastītē. Izpētes laikā mēģene vaļā netika atvērta, lai neradītu piesārņojumu, jo urāna oksīds (U3O8) vienmēr satur arī rādiju un hēliju, kas rodas urānam sadaloties.

Stikla mēģene ar urāna oksīdu (U3O8) pulverveidā

Nodots arī svina aizsargkonteiners, uz kura bija radiācijas brīdinājuma zīme, ar aizdomām, ka konteinerā atrodas radioaktīvs kontrolavots. Veicot izpēti, tika konstatēts stroncija Sr-90 kontrolavots. Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz konteinera virsmas (1 cm attālumā) bija 0,35 µSv/h, uz radioaktīvā avota virsmas 0,46 µSv/h, dabiskā fona līmenis 0,1 µSv/h. Šādus kontrolavotus parasti izmanto radiācijas mēriekārtu darbības kontrolei, piemēram, ārstniecības iestādē, kur radiācijas mēriekārtas nepieciešamas, lai veiktu mērījumus darbinieku, iedzīvotāju un pacientu aizsardzībai.

Svina aizsargkonteiners

Nodoti trīs radioaktīvie avoti, kurus izmantoja lidmašīnas korpusa apledojuma kārtas biezuma noteikšanai (pretapledojuma detektori). Nomērītā maksimālā gamma starojuma dozas jauda uz radioaktīvā avota virsmas (1 cm attālumā) bija 55 µSv/h, dabiskā fona līmenis 0,1 µSv/h.

Pretapledojuma detektori ar radioaktīvu avotu

Vēsturiski radioaktīvo priekšmetu nodošanas kampaņas 2022 ziņas, kampaņai sākoties, kampaņas vidū un kampaņas noslēgumā, pieejamas šeit: