Mīti un fakti par Valsts vides dienestu

Vai Valsts vides dienests (VVD) ir atkritumu savācējs? Kādu lomu pilda VVD piesārņojuma gadījumā? 

Mīts: Piegružotās teritorijās atkritumus aiz piesārņotāja savāc Valsts vides dienests.

VVD skaidro:

Valsts vides dienests uzrauga atkritumu apsaimniekošanas nozari un to, lai vides aizsardzības prasības tiktu ievērotas, kontrolējot atkritumu apjomus, to plūsmas un citas darbības ar tiem pēc savākšanas. Pašvaldības ir tās, kas uzrauga, vai dzīvojamo māju un privātmāju īpašnieki ir noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas pierāda, ka sadzīvē radušies atkritumi tiek apsaimniekoti pareizi.

Atbildība par atkritumiem un pareizu “atbrīvošanos” no tiem ir jāuzņemas piesārņotājam. Savukārt, ja piesārņotājs nav nosakāms, VVD atkritumu savākšanu var uzdot teritorijas īpašniekam vai pašvaldībai.

Kā pareizi atbrīvoties no atkritumiem?

Atkritumus var iedalīt dažādās kategorijās, bet visbiežāk izdala šādus veidus: sadzīves, bīstamos, ražošanas un būvniecības atkritumus. Dažādiem atkritumu veidiem ir dažādi šķirošanas veidi, taču visus atkritumus var nodot.

Atkritumus, kuri radušies ikdienā mājsaimniecībā, var šķirot tam paredzētajās atkritumu urnās. Savukārt būvniecības, ražošanas un bīstamos atkritumus nepieciešams nodot publiski pieejamos atkritumu savākšanas punktos un laukumos.

Lai nodrošinātu, ka atkritumi nonāk tiem paredzētajās vietās, nevis piesārņo mūsu dabu, vietnē www.skiroviegli.lv pieejama aktuālā informācija par atkritumu savākšanas vietām Latvijā.

Mīts: Valsts vides dienests tikai soda.

Viens no VVD uzdevumiem ir īstenot valsts vides uzraudzību un kontroli. To dara vides inspektori. Viņu darba uzdevums ir nodrošināt, ka uzraugāmo objektu darbība atbilst nosacījumiem, neradot vai mazinot negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Objektu operatoriem ir jāizprot nosacījumi un prasības, kas jāizpilda, tāpēc VVD vides inspektori pārbaudēs strādā pēc principa "Konsultē vispirms", informējot un skaidrojot operatora veikto darbību ietekmi uz vidi un sadarbojoties neatbilstību novēršanai. 2025. gadā tika veiktas 1476 A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību operatoru pārbaudes, un konstatēts, ka prasības ievēro 87 % no tiem.

Vides inspektori īsteno konsultācijas arī pēc pieprasījuma, ja operatoram ir radušās kādas neskaidrības par nosacījumiem. Savukārt katrs trešais jaunais operators saņem VVD informatīvo atbalstu – konsultācijas, lai rastu atbildes par vides aizsardzības prasību izpildes jautājumiem. Pēdējo trīs gadu laikā aizvadītas vairāk nekā 160 šādas konsultācijas.

Gadījumā, ja tiek konstatēta kāda problēma operatora darbībā, vides inspektori iesaka iespējamos veidus, kā notikušo situāciju risināt. Sodīt var atsevišķos gadījumos: ja operators nevēlas sadarboties, neveic nepieciešamos vides aizsardzības pasākumus labprātīgi vai īstenotā darbība ir radījusi būtisku ietekmi uz vidi.

Mīts: Jebkura atomelektrostacijas avārija nozīmētu katastrofu kā Čornobiļā.

Nē - visas kodolavārijas nav vienādas, un tās nav salīdzināmas ar Čornobiļu.

1986. gada Čornobiļas kodolavārijai bija katastrofālas sekas, jo sakrita vairāki faktori: reaktora konstrukcijas trūkumi, aizsargkorpusa neesamība, drošības sistēmu atslēgšana un cilvēka kļūdas. Tas bija izņēmuma gadījums, nevis tipisks scenārijs.

Svarīgi saprast:

Kodolavārijas var būt ļoti atšķirīgas  pēc mēroga un iespējamajām sekām - no nelieliem incidentiem bez radioaktīvu vielu noplūdes līdz smagām avārijām ar plašu ietekmi. Pat ja notiek noplūde, tā var būt neliela un lokāla, ar ierobežotu ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

Kas ir mainījies kopš tā laika?

Mūsdienu atomelektrostacijās ir cita tipa reaktori, vairākas neatkarīgas pasīvās un aktīvās drošības sistēmas un hermētiski aizsargkorpusi, kas būtiski samazina nopietnu seku risku. Arī vecākās atomelektrostacijas tiek regulāri modernizētas, uzlabojot drošības sistēmas un stiprinot aizsardzību pret dabas katastrofām, lai tās atbilstu  starptautiskajiem mūsdienu drošības standartiem.

Tas nozīmē - ne katra atomelektrostacijas avārija nozīmētu katastrofu kā Čornobiļā. Atomelektrostaciju avāriju mērogs un iespējamās sekas var būt ļoti atšķirīgas, savukārt mūsdienu drošības standarti un daudzpakāpju aizsardzības sistēmas būtiski samazina smagu avāriju risku.

Kā tiek nodrošināta drošība Latvijā?

Latvijā radiācijas līmenis tiek uzraudzīts 24 stundas diennaktī: https://www.vvd.gov.lv/lv/radiacijas-limenis-latvija. 

Gadījumiem, ja kodolavārija notiek citā valstī, Latvijā ir  izstrādāts rīcības plāns iedzīvotāju savlaicīgai informēšanai un aizsardzībai: https://www.vvd.gov.lv/lv/media/9272/download?attachment.  

Mīts: Zivju bojāeju izraisa slepena ķīmisko vielu iepludināšana, un dienesti slēpj informāciju.

Zivju bojāejas cēloņi lielākoties ir dabiski procesi, kurus lielā mērā ietekmē organisko vielu daudzums ūdenstilpē. Jo ūdenstilpe ir piesārņotāka ar organiskajām vielām, jo vairāk skābekļa tiks patērēts tām noārdoties, kas savukārt ietekmē zivju dzīvotspēju.

Zivju bojāeju vai izraisīt:

• palu ietekmē ūdenstilpēs nonākušas organiskās un neorganiskās vielas, kā dēļ vairojas ūdensaugi un tiek ietekmēts skābekļa daudzums ūdenī,
• skābekļa trūkums zem ledus ziemā,
• zilaļģu vairošanās ūdenstilpēs ar lielu organisko vielu saturu, kā rezultātā izdalās zivīm un citiem ūdens organismiem toksiskas vielas.

Ūdenstilpes ir pastāvīgā dienestu uzraudzībā. Valsts vides dienests (VVD) kontrolē notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un veic pārbaudes, ja ūdenī konstatēts piesārņojums vai ūdensdzīvnieku masveida bojāeja. Tikmēr ūdeņu kvalitātes monitoringu veic Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, bet bojāgājušo zivju izmeklēšanā atbalstu sniedz Valsts zinātniskā institūta BIOR zinātnieki.

Bez ievērības netiek atstāts neviens gadījums, kad tiek konstatēta masveida zivju, vēžu vai citu ūdens iemītnieku bojāeja. Šādos gadījumos VVD izmēra skābekļa koncentrāciju ūdenī un paņem paraugus analīžu veikšanai laboratorijā. Papildus VVD uzrauga, ka piesārņojošās darbības veicošie operatori ievēro atļaujas un nepārkāpj nosacījumus pieļaujamajai vidē novadīto vielu koncentrācijai. Avāriju vai piesārņojuma gadījumā VVD veic izmeklēšanas darbības, ūdens analīzes un attiecīgi piemēro soda sankcijas.

Jāatzīmē, ka masveida zivju bojāeja vides piesārņojuma dēļ Latvijā tiek konstatēta reti. Atsevišķi gadījumi ir bijuši lokāli un dabisku faktoru izraisīti - piemēram, pārmērīgam barības vielu daudzumam nokļūstot ūdenstilpē, kas sekmē ūdensaugu savairošanos un rezultējas ar samazinātu skābekļa daudzumu. 

Mīts: Telefoni, 5G un Wi-Fi izstaro radiāciju

Telefonu, 5G un Wi-Fi lietošana nerada jonizējošo starojumu jeb radiāciju. To darbībā tiek izmantots nejonizējošs, elektromagnētisks starojums.

Ar elektromagnētisko starojumu sastopamies ikdienā - gan dabā, piemēram, saules gaisma, gan tehnoloģijās. Galvenais faktors, kas nosaka starojuma ietekmi uz dzīviem organismiem, ir tā enerģija.

Tas, ko ikdienā bieži dēvē par radiāciju, ir jonizējošais starojums. Tam piemīt ļoti augsta enerģija, un tas spēj “izsist” elektronus no atomiem un saraut ķīmiskās saites mūsu šūnās, kas var būt bīstami veselībai.

Tikmēr nejonizējošajam starojumam nepietiek enerģijas, lai izmainītu atomu struktūru vai bojātu DNS. Vienīgā zinātniski pierādītā ietekme uz cilvēka organismu augstas intensitātes gadījumā ir audu sasilšana.

Tehnoloģijām, to skaitā telefonam, Wi-Fi un 5G, raksturīgs nejonizējošais starojums. Lietojot ierīces, cilvēks atrodas elektromagnētiskajā laukā, kura stiprums strauji samazinās, palielinoties attālumam no ierīces.

Tehnoloģisko iekārtu ražošanu nosaka stingri starptautiski noteikumi, lai garantētu, ka to jauda ir simtiem un tūkstošiem reižu zemāka par līmeņiem, kas varētu radīt apdraudējumu. Iegādājoties ierīces, ir vērts pārliecināties par to kvalitāti un atbilstību Eiropas Savienības standartiem. 

Vairāk informācijas par telefonu ietekmi uz cilvēka veselību aicinām uzzināt Veselības inspekcijas mājaslapā: Mobilie telefoni un veselība.

Mīts: VVD inspektors izvēlas “sev nepatīkamus” vai “tīkamus” uzņēmumus un vērš darbības tikai pret tiem. 

VVD inspektori nevar paši izvēlēties apsekojamos objektus. Inspektoru darbs notiek atbilstoši gada darba plānam.

Inspektoru darba plānu sastāda normatīvos noteiktās obligātās pārbaudes, piemēram, A kategorijas piesārņojošo darbību objekti. Tām papildus tiek plānotas pārbaudes atbilstoši risku novērtējuma pieejai. Šīm pārbaudēm operatori tiek izvēlēti, izmantojot izstrādātu sistēmu ar konkrētiem algoritmiem. Gada darba plānā ietilpst arī neprognozējamā daļa - negadījumi, iedzīvotāju iesniegumi, Vides SOS ziņojumi un sūdzības. Tās ir situācijas, kurās VVD iesaisti prasa likums.

Inspektora noslodze var būt mainīga, turklāt papildu fiziskajām objektu pārbaudēm ir jāveic arī administratīvs darbs - piemēram, atbildes uz iesniegumiem, statistikas datu un citu operatoru darbības pārskatu izvērtēšana, kuru skaits gadā sasniedz ap 9000.

Tomēr rīcības brīvība VVD inspektoriem ir ļoti nosacīta. Visbiežāk gada plānā noteiktos objektus iedala pēc inspektoru specialitātes. Piemēram, inspektori, kuri vairāk zināšanas iekrājuši notekūdeņu kontroles jomā galvenokārt tiks nozīmēti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbaudēm. Tāpat ir svarīgi, lai inspektora darba stāžs atbilst objekta sarežģītībai.

Savukārt to, kurš inspektors tiks nozīmēts kuram objektam, nosaka struktūrvienību vadītāji, nevis paši inspektori. No inspektora atkarīgs tikai tas, kā viņš organizēs savu darba ikdienu: kad brauks pārbaudēs un kurā brīdī veiks rakstu darbus.

Katra gada noslēgumā inspektoru darbs tiek izvērtēts gan pēc plānā noteikto kritēriju izpildes līmeņa, gan arī pēc inspektoru iesaistes inspicēšanas darbā. Tādējādi tiek kontrolēts, vai tiek izpildīti uzstādītie mērķi, un izvērtēta katra inspektora motivācija operatīvi, objektīvi un atbildīgi iesaistīties vides aizsardzības darbā.

Mīts:  Rentgeniekārtu darbības rezultātā rodas radioaktīvās vielas vai radioaktīvie atkritumi. 

Rentgeniekārtas nav radioaktīvas. To izmantošanas rezultātā radioaktīvās vielas nerodas, un iekārtas pēc lietošanas nekļūst par radioaktīviem atkritumiem.

Dabiskā radiācija ir sastopama visapkārt vidē. Tā nāk no zemes dzīlēm, kosmosa un var būt sastopama arī cilvēka ķermenī.

Radiācijas īpašības tiek izmantotas medicīnā, lai noteiktu diagnozi un ārstētu slimības, kā arī rūpniecībā un zinātnē. Tam izmanto mākslīgos radiācijas avotus.

Mākslīgie radiācijas avoti: ne vienmēr radioaktīvi

Mākslīgajiem radiācijas avotiem var būt dažādi veidi. Ir avoti, kas satur radioaktīvās vielas. Tie izstaros radiāciju nepārtraukti, arī pēc to izmantošanas beigām. Šādi avoti ir jāapsaimnieko kā radioaktīvie atkritumi.

Pie mākslīgajiem avotiem pieder arī rentgeniekārtas. Tās izmanto zobārstniecībā, medicīnā un veterinārmedicīnā, kā arī kvalitātes kontrolei dažādos ražošanas uzņēmumos, bagāžas pārbaudei un citur. Tās ir elektriskas iekārtas, kuras radioaktīvās vielas nesatur. To darbībai ir nepieciešama elektriskās strāvas padeve. Šīs iekārtas izstaro jonizējošo starojumu tikai brīdī, kad ir ieslēgtas.

Tā kā rentgeniekārtas nesatur un nerada radioaktīvas vielas, no tām nevar rasties radioaktīvie atkritumi. Pēc to lietošanas beigām tās apsaimnieko tāpat kā citus elektroniskos atkritumus.

VVD Radiācijas drošības centrs izsniedz licences un reģistrācijas apliecības darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un veic pārbaudes radiācijas drošības uzraudzībai.