Oktobra sākumā apritēja gads kopš Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) pievienošanas Valsts vides dienestam (VVD). Šis gads iezīmējis būtiskas pārmaiņas dienesta darbā. Pārņemtas un integrētas jaunas funkcijas enerģētikas un klimata jomā, pilnveidota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu organizācija un risku pārvaldība, kā arī izveidotas ciešākas saiknes starp vides aizsardzības, enerģētikas, energoefektivitātes un klimata kompetencēm. Vienlaikus VVD ir izsniedzis vairāk nekā 200 atļauju enerģijas ražošanas un uzkrāšanas infrastruktūras attīstībai, koordinējis vairāk nekā 90 IVN procesus, kā arī pašlaik uzrauga 72 paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektus.
“Pirmais gads kopš EVA pievienošanas VVD ir bijis ne tikai funkciju pārņemšanas, bet arī iestādes darbības pārveides laiks. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir iespēja IVN procesos elastīgāk izmantot VVD ekspertu kapacitāti. Speciālistus piesaistām atbilstoši konkrētā projekta sarežģītībai un nepieciešamajai kompetencei, efektīvāk sabalansējot ekspertu noslodzi un nodrošinot projektus ar nepieciešamajām zināšanām. Tas ļauj kvalitatīvāk organizēt IVN procesus un izmantot iestādes kopējos cilvēkresursus,” norāda VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
EVA pievienošana VVD paplašināja dienesta kompetenci, pārņemot IVN sākotnējo un pilno procesu nodrošināšanu, enerģētikas politikas īstenošanas un uzraudzības, kā arī rūpniecisko avāriju risku novērtēšanas funkcijas. To integrēšana ļāvusi veidot koordinētāku pieeju vides, enerģētikas un risku pārvaldības jautājumiem.
Aizvadītajā gadā pilnveidota IVN ekspertu darba organizācija, precizējot atbildības jomas atbilstoši ekspertu specializācijai un stiprinot IVN procesa sasaisti ar turpmākajiem VVD administratīvajiem procesiem. Vienlaikus tiek attīstīti digitālie risinājumi, lai vienkāršotu dokumentu apriti, mazinātu administratīvo slogu un paaugstinātu procesu efektivitāti. Gada laikā uzsākta 32 IVN ziņojumu izvērtēšana, pieprasot papildu informāciju vai nododot ziņojumus pārstrādei, kā arī izdoti 15 atzinumi par IVN ziņojumiem.
Risku pārvaldības stiprināšanai izveidots Risku pārvaldības departaments, kura uzdevums ir koordinēt risku izvērtēšanu un uzraudzību, tostarp rūpniecisko avāriju riska objektu jomā. Tas veicina savlaicīgu iespējamo apdraudējumu identificēšanu un preventīvo pasākumu īstenošanu. Pašlaik VVD pārraudzībā ir 72 paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objekti - uzņēmumi, kuri veic darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un to maisījumiem. Aizvadītā gada laikā kopumā veiktas 47 pārbaudes, no kurām 29 augsta riska un 18 zema riska objektos.
Būtiski paplašinājusies arī VVD darbība enerģētikas jomā. Pirmajā gadā izsniegtas 253 atļaujas enerģijas ražošanas un uzkrāšanas infrastruktūras attīstībai un jaudu palielināšanai, tostarp 192 atļaujas bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS) un 45 atļaujas hibrīdajiem enerģētikas risinājumiem. Tāpat izsniegtas 14 siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju atļaujas degvielas un kurināmā operatoriem, pilnveidoti energokopienu reģistrācijas digitālie risinājumi un izstrādāts Enerģijas ietaupījumu kalkulators.
Apvienojot kompetences, ir veidojusies ciešāka sinerģija starp dažādām VVD darbības jomām, stiprinot vienotu un koordinētu pieeju vides aizsardzības jautājumu risināšanai. VVD turpinās pilnveidot procesus un digitālos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu vides pārvaldību arī turpmāk.