Valsts vides dienesta (VVD) Latvijas teritorijā pārrauga vairāk kā 950 derīgo izrakteņu vietas. VVD sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu (VRI) līdz ar šo gadu ievieš attālinātu uz Sentinel satelīta datiem balstītu derīgo izrakteņu ieguves vietu uzraudzību. Derīgo izrakteņu ieguves vietu attālinātā monitoringa rīks atvieglo pārbaužu plānošanu un ļauj pārkāpumus zemes dzīļu jomā konstatēt savlaicīgi. Satelītu dati sniedz regulāru informāciju par izmaiņām licences laukumā un tā apkārtnes zemes segumā.
“Satelītdatos balstīta, automatizēta derīgo izrakteņu ieguves vietu uzraudzība būtiski uzlabos ātrumu, ar kādu VVD spēs pamanīt un atklāt nelikumīgu derīgo izrakteņu ieguvi. Ar viediem vides kontroles risinājumiem iespējams efektīvāk izmantot ierobežotos cilvēkresursus un plānot uz riskiem balstītas zemes dzīļu kontroles. Projekta relatīvi īsajā realizēšanas laikā, guvām pozitīvu apstiprinājumu tam, ka derīgo izrakteņu ieguves vietu attālināts monitorings ir iespējams un efektīvs, tādēļ šogad aktīvi turpināsim darbu, lai izstrādāto risinājumu attīstītu un jau gada nogalē monitorētu visas aktīvās derīgo izrakteņu ieguves vietas Latvijā, ” VVD Zemes dzīļu kontroles vadītāja Dace Zariņa.
Aktivitātes gaitā tika monitorētas 42 derīgo izrakteņu atradnes, to izstrāde tika analizēta satelītu datos sākot no 2016. gada. Novērtējot izmaiņu raksturu, potenciāli aizdomīgie gadījumi tika izvērtēti padziļināti. Vienā gadījumā konstatēta ieguves uzsākšana bez ieguves projekta. Citā, veicot references datu ievākšanu, konstatēta ieguve ārpus licences laukuma un atradnes izstrāde neatbilstoši projekta nosacījumiem. Vienlaikus projekta dati izmantoti veiktā pārkāpuma pierādījumu nostiprināšanai kriminālprocesa ietvaros. 5 gadījumos projekta dati izmantoti veiktā pārkāpuma pierādījumu nostiprināšanai, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu. Par pārkāpumiem piespriesto administratīvo sodu kopsumma ir 4380 EUR, un aprēķinātā dabas resursu nodokļa desmitkāršās likmes kopsumma - 14 011 EUR.
“Monitoringā izmantojam Copernicus programmas Sentinel satelītu datus, kas šobrīd ir labākie brīvpieejas dati. To izšķirtspēja 10 m/pikseli ir pietiekama interesējošo izmaiņu novērtēšanai, piem., atsegta minerālu seguma parādīšanās. Tomēr galvenā priekšrocība ir biežā datu ievākšana reizi 5 dienās, kā arī pieejamais datu arhīvs,” skaidro Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels.
Smilts un smilts-grants un citi derīgo izrakteņu veidi ir neatjaunojami dabas resursi, savukārt kūdras krājumi atjaunojas lēni, nelegāla derīgo izrakteņu ieguve apdraud konkrēto dabas resursu krājumus. Uzraugot derīgo izrakteņu izstrādi, VVD saskaras ar dažādiem pārkāpumiem. Derīgo izrakteņu ieguve tiek veikta bez spēkā esošas licences vai bez saskaņota ieguves projekta, tāpat, nereti ieguves darbi tiek veikti ārpus saskaņotā licences laukuma vai neievērojot ieguves projekta nosacījumus. Pārkāpēji mēdz nelikumīgi noglabāt atkritumus derīgo izrakteņu ieguves vietās.
Nelegāla dabas resursu ieguve katru gadu nes zaudējumus valsts budžetā nenomaksāta dabas resursu nodokļa formā. Ja nelegālās darbības netiek atklātas, valsts budžetam secen iet arī neiekasētās soda naudas. Savukārt karjeros noglabāti atkritumi rada vides piesārņojumu.
Projekta "SentiCheck: Sentinel satelītu datos balstīta pieeja derīgo izrakteņu ieguves vietu attālinātam monitoringam" pasūtītājs ir Eiropas Kosmosa aģentūra. Projektu no 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 28. februārim realizēja VVD sadarbībā ar VRI.