Informācija par iepakotājiem un to pienākumiem:
Atjaunināts: 13.08.2026.
Iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai iepakotu, aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam.
Par iepakojumu uzskata plastmasas iepirkumu maisiņus, kā arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
Iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēri pieejami Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 983 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem” 3.pielikumā: https://likumi.lv/ta/id/219851.
Iepakotājs — preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū iepakotu preci vai pievieno iepakojumu izstrādājumiem, kuri pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.
Laist tirgū – pirmo reizi izstrādājumu darīt pieejamu (par maksu vai bez maksas piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai) Latvijas tirgū.
Iepakotājam, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms, ieskaitot depozīta iepakojumu, kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, jāpiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pašam jāizveido un jāpiemēro šādu sistēmu. Radītā izlietotā iepakojuma apjoms ir līdzvērtīgs iepakojuma apjomam, kāds kopā ar precēm un izstrādājumiem ir realizēts vai izmantots savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ieskaitot pakalpojuma sniedzēja pievienoto iepakojumu.
Dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā:
- realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu);
- pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu;
- savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;
- sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.
Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par iepriekšējo ceturksni un līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 23. datumam iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni vienotajā nodokļu kontā. Gadījumā, ja nodokļa summa atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 142,29 euro gadā par visiem nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajiem objektiem kopā, pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. janvārim un līdz 23. janvārim iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu vienotajā nodokļu kontā.
Informācija par dabas resursu nodokļa piemērošanu, administrēšanu un likmēm pieejama: https://www.vid.gov.lv/lv/dabas-resursu-nodoklis
Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms, ieskaitot depozīta iepakojumu, kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu.
Nodokļa maksātājs, kurš nepilda minēto pienākumu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, maksā nodokli divkāršā apmērā un iesniedz pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli Valsts ieņēmumu dienestā.
Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu, nodokļa maksātājs izveido un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, par kuras īstenošanu slēdz līgumu ar Valsts vides dienestu, vai slēdz līgumu ar ražotāju atbildības sistēmu, kurai ir noslēgts līgums ar Valsts vides dienestu, par dalību noteiktajā dabas resursu nodokļa objektu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Informācija par ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām un to apsaimniekotājiem, kuriem ir spēkā esošs līgums ar Valsts vides dienestu un kuri ir tiesīgi saviem līgumpartneriem piedāvāt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu, pieejama: https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/atkritumu-apsaimniekosanas-atlaujas/razotaju-atbildibas-sistemas-ras-/
Depozīta iepakojums ir atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumu Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 519) 1.pielikums).
Depozīta iepakotājs ir pakalpojuma sniedzējs, preces ražotājs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū dzērienus depozīta iepakojumā.
Laist tirgū – pirmo reizi izstrādājumu darīt pieejamu (par maksu vai bez maksas piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai) Latvijas tirgū.
Depozīta iepakotājam, kura radītā izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 150 kilogrami vai vairāk, ir pienākums apsaimniekot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu visā Latvijas teritorijā, slēdzot līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību sistēmā.
Informācija depozīta iepakotājiem un par depozīta sistēmas operatoru pieejama: http://www.depozitapunkts.lv/bizness-iepakotajiem.
Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā (MK noteikumi 519 1. pielikums) un kam ir pienākums piedalīties depozīta sistēmā, bet kas nav noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā un nepiedalās depozīta sistēmā, maksā nodokli par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā.
Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā (MK noteikumi 519 1. pielikums), nodokli par šo iepakojumu nemaksā, ja ir noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu un piedalās depozīta sistēmā.
Vai Latvijā šobrīd tiek izsniegts EPR vai PPWR reģistrācijas numurs?
NĒ. Pašlaik Latvijā nav izveidots atsevišķs iepakojuma ražotāju reģistrs un Valsts vides dienests pašlaik nepiešķir reģistrācijas numurus (EPR vai PPWR numurus) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra regulu (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK (turpmāk – Regula (ES) 2025/40).
Pašreizējā kārtība un saistības
Saskaņā ar Regulu (ES) 2025/40 (PPWR) ražotāju reģistra izveide Latvijā un ar to saistītā normatīvā regulējuma izstrāde pašlaik ir izstrādes stadijā. Līdz jauno normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdim darbojas pašreizējais normatīvais regulējums.
Plānojot darbību Latvijas tirgū (tostarp izmantojot interneta veikalus un tiešsaistes platformas), noteicošais ir radītā izlietotā iepakojuma apjoms (kg). Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu radītā izlietotā iepakojuma apjoms ir līdzvērtīgs iepakojuma apjomam, kāds kopā ar precēm un izstrādājumiem ir realizēts Latvijas teritorijā vai izmantots savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ieskaitot pakalpojuma sniedzēja pievienoto iepakojumu.
| Radītā izlietotā iepakojuma apjoms gadā | Kas jādara uzņēmumam? | Kur vērsties? |
|---|---|---|
| ≥ 300 kg / gadā | Pienākums nodrošināt apsaimniekošanu Jānoslēdz līgums ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu (RAS) apsaimniekotājiem vai jāizveido individuālā apsaimniekošanas sistēma. (Piedaloties RAS un izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, tiek piemērots atbrīvojums no DRN samaksas.) | VVD reģistrētie RAS apsaimniekotāji: https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/razotaju-atbildibas-sistema-ras-/ras-apsaimniekotaji/?company_name=&company_code=&collapsed=false&ip=on&s=1 |
| Mazāk par 300 kg / gadā | Pienākums deklarēt un maksāt nodokli Dalība RAS nav obligāta, bet jānodrošina iepakojuma uzskaite, dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšana, deklarēšana un samaksa atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma prasībām. | Valsts ieņēmumu dienests (VID) |
Ārvalstu uzņēmumi, kas Latvijas tirgū laiž preces iepakojumā
Ārvalstu uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū laiž preces iepakojumā, tostarp pārdodot preces galamērķa patērētājiem Latvijā ar distances tirdzniecības vai tiešsaistes platformu starpniecību, piemēro tādas pašas iepakojuma apsaimniekošanas prasības kā Latvijā reģistrētiem komersantiem.
Ja ārvalstu uzņēmuma radītā izlietotā iepakojuma apjoms Latvijā sasniedz vai pārsniedz 300 kg kalendārajā gadā vai uzņēmums brīvprātīgi vēlas piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, tam saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu ir divas iespējas:
- Reģistrēties Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam;
- Rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pārņemt ārvalstu uzņēmuma saistības attiecībā uz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi Latvijā.
Is an EPR or PPWR registration number currently issued in Latvia?
NO. At present, Latvia has not established a separate register of packaging producers, and the State Environmental Service of Latvia does not issue registration numbers (EPR or PPWR numbers) under Regulation (EU) 2025/40 of the European Parliament and of the Council of 19 December 2024 on packaging and packaging waste, amending Regulation (EU) 2019/1020 and Directive (EU) 2019/904, and repealing Directive 94/62/EC (hereinafter – Regulation (EU) 2025/40).
Current legal framework and obligations
In accordance with Regulation (EU) 2025/40 (PPWR), the establishment of a producer register in Latvia and the development of the related national legal framework are currently in progress. Until the relevant national legislation enters into force, the existing Latvian legal framework remains applicable.
When placing packaged products on the Latvian market (including through online shops and e-commerce platforms), the determining criterion is the amount of generated packaging waste (kg). Under the Natural Resources Tax Law, the amount of generated packaging waste is equivalent to the amount of packaging that, together with products and goods, has been placed on the Latvian market or used for the company's own business activities, including packaging added by a service provider.
| Amount of generated packaging waste per calendar year | Company's obligation | Where to apply |
|---|---|---|
| 300 kg or more per year | Packaging waste management obligation Conclude an agreement with a Producer Responsibility Organisation (PRO) registered by the State Environmental Service or establish an individual packaging waste management system.(Participation in a PRO and compliance with the applicable legal requirements entitles the producer to an exemption from the payment of the Natural Resources Tax.) | Register of Producer Responsibility Organisations (PROs) maintained by the State Environmental Service:https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/razotaju-atbildibas-sistema-ras-/ras-apsaimniekotaji/?company_name=&company_code=&collapsed=false&ip=on&s=1 |
| Less than 300 kg per year | Obligation to declare and pay the Natural Resources Tax Participation in a Producer Responsibility Organisation is not mandatory. However, the company must maintain packaging records and calculate, declare and pay the Natural Resources Tax in accordance with the Natural Resources Tax Law. | State Revenue Service of Latvia (VID):https://www.vid.gov.lv/en/natural-resources-tax |
Foreign companies placing packaged products on the Latvian market
Foreign companies placing packaged products on the Latvian market, including through distance selling or online marketplaces to final consumers in Latvia, are subject to the same packaging waste management requirements as companies established in Latvia.
If a foreign company's amount of generated packaging waste in Latvia reaches or exceeds 300 kg per calendar year, or if the company voluntarily wishes to participate in a Producer Responsibility System, the Natural Resources Tax Law provides two options:
- Register with the State Revenue Service of Latvia (VID) as a taxpayer; or
- Authorise, in writing, a person carrying out commercial activities in the Republic of Latvia to assume the foreign company's obligations relating to participation in the Producer Responsibility System in Latvia.
Papildu informācija par iepakojuma politiku un Regulas (ES) 2025/40 (PPWR) ieviešanu pieejama Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē: https://www.kem.gov.lv/lv/iepakojums.