Jaunumi

Veicot likuma “Par zemes dzīlēm” grozījumus, ir noteikts normatīvais ietvars kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei un ieguvei, kas nākotnē veicinās valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvi kristāliskā pamatklintāja iežos, nodrošinās vērā ņemamus ekonomiskos guvumus valstij un sabiedrībai.

Grozījumi likumā Par zemes dzīlēm turpmāk atvieglos zemes dzīļu izpētes un dabas resursu ieguves iespējas, kā arī noteiks zemes īpašnieku līdzdalības kārtību, ja īpašumu paredzēts izmantot zemes dzīļu izmantošanas procesā.

Kristāliskā pamatklintāja* iežos esošo dabas resursu atklāšanai un novērtēšanai nepieciešami plaša mēroga izpētes darbi. Savukārt, derīgo izrakteņu ieguvei jāpiesaista būtiskas investīcijas un mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi, kas prasīs jaunas prakses apguvi zemes dzīļu izmantošanai līdz pat 2 kilometru dziļumam. Veiktie likuma grozījumi būtiski atvieglos zemes dzīļu izpētes un dabas resursu ieguves iespējas un noteiks zemes īpašnieku līdzdalības kārtību, ja īpašumu paredzēts izmantot zemes dzīļu izmantošanas procesā.

Iepriekš noteiktais tiesiskais regulējums paredzēja zemes īpašnieka īpašumtiesības uz visu, kas atrodas zemes īpašuma dzīlēs. Līdz ar to jebkuri zemes dzīļu izmantošanas darbi šobrīd ir tieši atkarīgi no zemes īpašnieka. Šis regulējums, zemes īpašumu fragmentācija un lielais īpašnieku skaits neļauj uzsākt nepieciešamos izpētes darbus plašākā teritorijā bez katra skartās zemes īpašnieka saskaņojuma.

 

Būtiskākais likuma grozījumos:

  • zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumus, ja zemes dzīles nepieciešams izmantot sabiedrības un valsts interesēs, varēs attiecināt uz visa veida valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem,
  •  aprobežojumi attiecināmi tikai uz zemes dzīļu īpašuma tiesībām,
  • paredz noteikt gadījumus, kad valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā nav nepieciešama līguma slēgšana ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu, ja zemes dzīles tiek izmantotas sabiedrības un valsts interesēs,
  • zemes dzīļu izmantotājam būs pienākums zemes attiecīgo īpašnieku informēt rakstveidā vismaz divas nedēļas pirms zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanas,
  • zemes īpašnieka tiesības prasīt zaudējuma atlīdzību netiek ierobežotas, vienlaikus paredzot, ka zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanas un atlīdzības kārtību noteiks Ministru kabinets (MK),
  • zemes dzīļu izmantotājam MK noteiktajā kārtībā jāinformē zemes īpašniekus par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izpētes (derīgo izrakteņu meklēšanas vai ģeoloģiskās izpētes) rezultātiem, tai skaitā arī citu informāciju par viņam piederošajā īpašumā konstatētajiem ģeoloģiskajiem apstākļiem (nogulumu slāņiem, pazemes ūdeņiem u.c.). Informēšanas kārtību, sniedzamās informācijas saturu un apjomu noteiks MK.  

Tāpat likuma grozījumi paredz vairākus nosacījumus kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā (12.2 pants), kurus detalizētāk izstrādās Ministru kabinets, piemēram, par ieguves licences saņemšanu bez konkursa, atlīdzības apmēru un tās izmaksāšanas kārtību zemes īpašniekam, finanšu nodrošinājuma apmēru un tā iesniegšanas kārtību, lai nodrošinātu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu.

Likuma grozījumi nosaka papildus gadījumus zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanai, proti, ja licences vai atļaujas adresāts nemaksā zemes īpašniekam likumā paredzētos maksājumus vai normatīvajos aktos paredzētos nodokļus vai nodevas, vai nesniedz šajā likumā noteikto informāciju zemes īpašniekam, vai spēku zaudē finanšu nodrošinājums.

Saeima 25.02.2021. pieņēma, un valsts prezidents 10.03.2021. parakstīja grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, kas stājas spēkā 24.03.2021

Likuma grozījumos minētos noteikumus Ministru kabinets izdos līdz 31.12.2021.

 

* Kristāliskais pamatklintājs ir Zemes garozas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas (saukta arī par “konsolidēto garozu”). Latvijā zem nogulumiežu segas Zemes garozas ieži sastopami visseklāk Latvijas ziemeļaustrumu daļā (līdz 350 m dziļumam), bet visdziļāk (līdz pat 2000 m dziļumam) Latvijas dienvidrietumu daļā. Zemes garozas ieži var saturēt dažādu metālu rūdas, kuros atrodami tādi derīgie izrakteņi, kā, piemēram, niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns.