VVD alus ražotnē

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina, kā arī VVD Zemgales reģionālās vides pārvaldes vadība 2021. gada 22. septembrī reģionālās darba vizītes laikā Kroņaucē apmeklēja alus darītavu “Tērvete” (AS “Tērvetes AL”), kur diskutēja par dzērienu iepakotāju iesaisti depozīta sistēmas darbībā, kā arī apmeklēja ražotni un pārrunāja citus ar vides aizsardzību saistītus jautājumus.

Šobrīd noris aktīvs darbs pie depozīta sistēmas dzēriena iepakojumam ieviešanas, lai tā uzsāktu darboties 2022. gada 1. februārī. Dalība depozīta sistēmā ir obligāta visiem depozīta iepakotājiem – dzērienu ražotājiem un importētājiem, kuru radītā izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 150 kg vai vairāk, t.i., aptuveni 500 vienības 0,5L stikla pudeļu vai 5 000 PET pudeļu, vai 10 000 vienības metāla skārdeņu.

Tikšanās laikā tika pārrunāti izaicinājumi, ar kādiem saskaras depozīta iepakotāji, lai pielāgotu savu darbību depozīta sistēmai, no kuriem daļa ir finansiāli ietilpīgi. Kā klātesošos informēja depozīta sistēmas ieviešanas operators –  SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, šobrīd depozīta iepakotāji aktīvi noslēdz līgumus par dalību sistēmā. Jau noslēgti līgumi ar 24 iepakotājiem, kas rada ~ 80 % no Latvijas depozīta iepakojuma vienībām. Tādējādi nav risku depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, ko varētu radīt nepietiekama depozīta iepakotāju iesaiste. Tomēr vēl aizvien ir salīdzinoši liels skaits mazo depozīta iepakotāju, ar kuriem līgumi par dalību sistēmā vēl nav noslēgti. Tāpēc visi depozīta iepakotāji, kuriem dalība sistēmā ir obligāta, ir aicināti būt atbildīgiem un līdz oktobra beigām noslēgt līgumu ar DIO, lai sekmīgi uzsāktu dalību sistēmā.

Diskusijā par depozīta sistēmas ieviešanu un dzērienu iepakotāju iesaisti sistēmas darbībā piedalījās VVD un DIO vadība, bet depozīta iepakotāju viedokli pārstāvēja AS  “Agrolats Holding” (kurā ietilpst alus darītava “Tērvete”) pārstāvji un Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Darba vizītes otrajā daļā VVD vadība, Lauksaimniecības biogāzes apvienības vadītājs Juris Sprukulis un  AS  “Agrolats Holding” pārstāvji pārrunāja lauksaimniecības biogāzes attīstības jautājumus Latvijā no vides prasību aspekta. VVD sarunā atzīmēja, ka biogāzes stacijas, kas pārstrādā lauksaimnieciskās ražošanas rezultātā radītos atkritumus (gan kūtsmēslus, gan ražošanas blakusproduktus), ir nozīmīgs instruments, kas pozitīvi ietekme virzību klimata politikas mērķu sasniegšanu. Ar mērķi samazināt barības vielu noplūdi augsnē un ūdenstecēs visā biogāzes ražošanas procesa laikā, kā arī veicināt barības vielu otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, VVD un Somijas Džona Nurminena fonds īsteno projektu “Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanas procesā”. Šis projekts tiek finansēts no INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas. Vizītes noslēgumā, pēc Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas iniciatīvas, VVD pārstāvji tikās ar federācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Irbi un pārrunāja vēja un saules enerģijas izmantošanu Latvijā.