Latvijā viens no galvenajiem ūdens apgādes avotiem ir pazemes ūdens un to visbiežāk iegūst ierīkojot ūdens ieguves urbumu. Pēdējos gados Latvijā tiek ierīkoti ap 160 ūdens ieguves urbumi gadā, bet lielākais ierīkoto urbumu skaita īpatsvars bija padomju gados (ap 600 – 800 urbumi gadā).
Ir būtiski pamanīt un identificēt pamestas vai bojātas ūdens urbuma vietas - šādu urbumu atstāšana bez ievērības var radīt nopietnu kaitējumu dzeramā ūdens apgādes avotiem. Pazemes ūdens horizontos var nonākt dažāda veida piesārņojošās vielas, piegružojums, netīri virszemes ūdeņi, kas izplatoties ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti tuvākajiem urbumiem. Tāpat viens no riskiem ir pazemes ūdeņu horizontu sajaukšanās, kas var mainīt pazemes ūdens ķīmisko sastāvu. Lai neapdraudētu pazemes ūdeņu kvalitāti, šādus urbumus ir nepieciešams konservēt vai likvidēt.
Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzes datiem, Latvijā kopumā ierīkoti 28 833 urbumi, no tiem 20 690 ir ūdens ieguves urbumi, bet likvidēti - 2 277 ūdens ieguves urbumi.
Urbumus izmanto gan centralizētām ūdensapgādes sistēmām, gan individuālai lietošanai ražošanā vai personīgām vajadzībām. Vislielāko pazemes ūdens apjomu iegūst tieši pazemes ūdens atradnēs. 2020. gadā ekspluatētas 244 saldūdens pazemes ūdens atradnes, kurās kopējais saldūdens ieguves apjoms bija 184,545 tūkst. m3/d.
Pazemes ūdeņu kvalitāti apdraud:
· pamesti, nelikvidēti vai nekonservēti urbumi;
· urbumi, kuru konstrukcija ir nolietojusies (sarūsējusi) un bojāta, jo nav veikta to tehniskā apkope;
· nekvalitatīvi ierīkoti urbumi, kurus ierīkojuši nepietiekami kvalificēti komersanti bez hidroģeologa iesaistes, neņemot vērā ūdens horizontu ieguluma apstākļus un to dabiskās aizsardzības līmeni, to fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Pazīmes dabā, pēc kādām var atpazīt pamestu, bojātu urbumu vai kuras norāda uz iespējamu pamesta urbuma atrašanās vietu :
· urbuma atvere (caurule) nav noslēgta un redzama virs zemes vai nenoslēgtā bedrē (urbuma pazemes paviljonā);
· ēku papildtelpas, piemēram, atsevišķa telpa pagrabā, saimniecības ēkā, katlu telpā utt., kur var atrasties urbuma atvere;
· veci ūdenstorņi, kurus vairs neizmanto centralizētai ūdens apgādei. Urbums var atrasties blakus ūdenstornim;
· bedre pagalmā, pagrabā vai kādā citā telpā, kas varbūt pārklāta ar koka vai betona plāksni (vāku). Urbumu atveres bieži vien var atrasties šādās bedrēs (urbumu pazemes paviljonos);
· veci ūdens sistēmas elementi (ūdens vads, sūknis);
· atsevišķa būve (sūkņu māja), kas vairs netiek ekspluatēta, kurā atrodas urbums;
· appludināta teritorija, kurā atrodas caurule (urbums) un no tā izplūst ūdens.
Ko iesākt, ja īpašumā atrodas pamests, bojāts urbums?
1. Ja urbums ir labā tehniskā stāvoklī, bet tuvākajā laikā to nav plānots izmantot, tad jāveic urbuma konservācija, nodrošinot urbuma atveres hermētisku noslēgšanu un urbuma saglabāšanu tādā stāvoklī, kas nerada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī nodrošina iespējamo pazemes ūdens ieguves darbu atsākšanu.
2. Ja īpašumā ir pamests vai tāds urbums, kura ekspluatācija nav droša vai netiek plānota, ir jāveic urbuma likvidācija. Gan konservācijas, gan likvidēšanas veikšanai jāpiesaista atbilstoši kvalificēts komersants, kuram Valsts vides dienestā jāsaņem licence, šo darbu veikšanai noteiktajā īpašumā.
Valsts vides dienests aicina būt atbildīgiem pret apkārtējo vidi un neapdraudēsim mums tik svarīgo dabas resursu – pazemes ūdeni!