Konferencē “Aprite 2030: kopīgs redzējums nākotnei”, kas 10. un 11. septembrī notika Liepājā, Valsts vides dienests (VVD) iepazīstināja valsts pārvaldes, pašvaldību, uzņēmumu un nozares ekspertus ar redzējumu par aprites ekonomikas attīstību Latvijā līdz 2030. gadam. VVD uzsvēra - nākamais būtiskais solis ir pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu pārvaldību, arvien lielāku uzmanību pievēršot materiālu vērtības saglabāšanai, atkārtotai izmantošanai un to atgriešanai ekonomikā.
Latvijā pēdējos gados ir izveidoti stabili pamati efektīvai atkritumu apsaimniekošanai - samazinās poligonos apglabāto atkritumu apjoms, attīstās ražotāju atbildības sistēmas, pilnveidojas datu uzskaite un atkritumu plūsmu izsekojamība. VVD ieskatā nākamais uzdevums ir šos instrumentus izmantot, lai veidotu sistēmu, kurā materiāli un resursi pēc iespējas ilgāk saglabājas apritē un nezaudē savu ekonomisko vērtību.
“Šobrīd panākumus galvenokārt mēram tonnās - cik daudz atkritumu savācam un pārstrādājam. Nākamais solis ir mērīt arī to, cik lielu vērtību spējam saglabāt Latvijas ekonomikā. Jautājums vairs nav tikai par to, kā apsaimniekot atkritumus. Jautājums ir - kā nezaudēt resursus un to vērtību,” uzsver VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
Aprites ekonomikas turpmākajā attīstībā arvien būtiskāka kļūs produktu spēja ilgāk kalpot, būt remontējamiem un atkārtoti izmantojamiem, kā arī efektīvi pārstrādājamiem. Vienlaikus jāattīsta digitālā izsekojamība un otrreizējo materiālu tirgus, lai pēc produkta lietošanas beigām tā sastāvdaļas un materiāli nezaudētu savu ekonomisko vērtību un varētu atgriezties tautsaimniecības apritē.
VVD norāda, ka būtiska loma šajā pārejā būs datiem un ražotāju atbildības sistēmām. Precīzi, kvalitatīvi un pieejami dati ir priekšnoteikums, lai izprastu resursu un materiālu apriti, identificētu resursu zudumus un pieņemtu pamatotus lēmumus par turpmāko attīstību.
Viens no VVD būtiskākajiem instrumentiem šajā jomā ir Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma (APUS), kas nodrošina pamatu datu iegūšanai un atkritumu plūsmu izsekojamībai. VVD turpinās APUS pilnveidot un attīstīt, lai nodrošinātu nozarei arvien kvalitatīvāku un plašāku informāciju par materiālu un atkritumu apriti. Šādi dati ir būtiski ne tikai uzraudzībai, bet arī lēmumu pieņemšanai, resursu plūsmu efektīvākai pārvaldībai un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai.
Ražotāju atbildības sistēmām savukārt būtu jākļūst par plašāku produktu politikas instrumentu, kas var veicināt ilgtspējīgāku produktu dizainu, ilgāku produktu lietošanas laiku, remontējamību un efektīvāku resursu izmantošanu. Precīzi dati par produktu un materiālu apriti ļauj labāk identificēt, kur rodas resursu zudumi un kur iespējams radīt lielāku pievienoto vērtību.
Konferencē tika pārrunāti aprites ekonomikas attīstības virzieni, nozares izaicinājumi un diskutēts par risinājumiem nākamajiem gadiem. Diskusijas un dalībnieku pieredze sniedza būtisku ieguldījumu kopīga redzējuma veidošanā par aprites ekonomikas attīstību Latvijā. VVD ieskatā turpmākā attīstība balstāma ne tikai uz jauniem mērķiem un regulējumu, bet arī uz kvalitatīviem datiem, kas ļauj saprast esošo situāciju, novērtēt progresu un pieņemt lēmumus, lai resursi iespējami ilgāk saglabātu savu vērtību Latvijas ekonomikā.