Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija

Ar mērķi aktualizēt datus par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, Valsts vides dienests (VVD), projekta Nr. LV-CLIMATE-0006 “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā

transformācija” ietvaros, ir uzsācis sadarbību ar visām Latvijas 43 pašvaldībām. Atbilstoši aktuālajiem datiem piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, katrai pašvaldībai īpašumā vai valdījumā ir šādas vietas, ar savu potenciālu un tās vērtību. Vienlaikus, kamēr piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas netiek atbilstoši apsaimniekotas, tās rada vai var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Šī gada 24. janvārī, VVD tiešsaistes sanāksmē tikās ar pašvaldību pārstāvjiem, kurā informēja par topošo piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu, projekta statusu, ieguvumiem, kā arī kopīgi veicamajiem darbiem, lai jau 2024. gadā dati par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām būtu aktuāli. Izpratnes veicināšanai par sasniedzamajiem mērķiem, veidota atklāta saruna un sniegtas atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.

Digitalizējamo potenciāli piesārņoto vietu mērķtiecīgai atlasīšanai, VVD ir lūdzis pašvaldībām dalīties ar informāciju par tām potenciāli piesārņotām vietām, kuras plānots attīstīt jau tuvākajā laikā un par kurām ir nepieciešama ātri un ērti digitāli pieejama informācija un tā šobrīd nav atrodama projekta partnera Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzturētajā piesārņoto vietu reģistrā. Projekta ietvaros jau ir digitalizēta Valsts ģeoloģijas fondā pieejamā informācija par piesārņotām vietām, tagad to varēs papildināt ar informāciju par potenciāli piesārņotajām vietām.

Būtisks ieguvums pašvaldībām būs informācijas sistēmā esošo datu integrācija ar citām valsts informācijas sistēmām un pārskatāms reģistrēto vietu izvietojums kartē, kas ļauj viegli uztvert apkārt esošos objektus un to savstarpējo mijiedarbību. Esošais piesārņoto vietu pārvaldības process ir novecojis un neefektīvs, jo tas veidots vairāk kā pirms divdesmit gadiem, tāpēc šis piesārņoto vietu pārvaldības process ir jātransformē, lai tas atbilstu šī brīža vajadzībām un iespējām.

Informācija par projektu atrodama šeit: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija

Datums: 26.01.2023.

With the aim to update data on contaminated and potentially contaminated sites, the State Environment Service (SES), within the framework of project LV-CLIMATE-0006 "Digital transformation of the contaminated site management model", has started cooperation with all 43 municipalities of Latvia. According to the current data in the register of contaminated and potentially contaminated sites, each municipality owns such sites, and every site has its potential and value. At the same time, as long as contaminated and potentially contaminated sites are not properly managed, they cause or may cause negative effects on the environment and human health.

On January 24, Year 2023, SES had online meeting with representatives of local governments, where they were informed about the future management system of contaminated sites, the status of the project, benefits, as well as the work to be done together, so that already in Year 2024, data on contaminated and potentially contaminated sites is updated. To promote understanding of the achievable goals, an open conversation was held and answers to the questions of interest were provided.

For the purposeful selection of potentially polluted places to be digitized, SES has asked local governments to share information about those potentially polluted places that are planned to be developed in the near future and for which quickly and conveniently digitally accessible information is needed and which is currently not found in the contaminated site register managed by project partner Latvian Environment, Geology and Meteorology. As part of the project, the information available in the State Geological Foundation on contaminated sites has already been digitized, now it will be possible to supplement it with information on potentially contaminated sites.

The integration of the data in the information system with other state information systems and the transparent location of the registered places on the map will be a significant benefit for municipalities, which allows easy perception of the surrounding objects and their mutual interaction. The existing contaminated site management process is outdated and inefficient since it was created more than twenty years ago, so the contaminated site management process needs to be transformed to meet the needs and opportunities of nowadays.

Information about the project can be found here: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija

26.01.2023.

Mūsu ikdiena ir kļuvusi dinamiska. Strauja zinātnes un tehnoloģiju attīstība maina veidus kā strādājam un veidojam dzīvi sev apkārt. Pakalpojumi un iespējas, kas neeksistēja pirms dažiem desmitiem gadu, šobrīd ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tagad ar pāris klikšķiem varam ērti pasūtīt ēdienu attālināti, darbā vairs praktiski neizmantojam drukātos dokumentus, pakalpojumus pasūtam tiešsaistē un  dokumentus kārtojam elektroniski, savukārt, ja kāds pakalpojums notiek klātienē, rindā pēc tā varam iestāties arī attālināti. Sākumā šī pāreja no ierastā uz jauno var likties izaicinoša un prasīt piepūli, bet ar laiku tā kļūst pašsaprotama un nepieciešama.

2022. gadā Valsts vides dienests sadarbībā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) uzsāka projektu*, kas ieviesīs būtiskas pārmaiņas piesārņoto vietu datu apritē – projekta ietvaros līdzšinējo piesārņoto vietu reģistrāciju un informācijas apriti dokumentu veidā aizstās ar visaptverošu piesārņoto vietu informācijas un datu iesniegšanas, pārbaudes un akceptēšanas procesa digitalizāciju. Pašreiz informācija par piesārņotajām vietām glabājas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, kas tika radīts pirms 20 gadiem,  kā arī Valsts ģeoloģijas fonda arhīvā, kas atrodas LVĢMC pārziņā.

Valsts ģeoloģijas fonda arhīvā glabājas laika gaitā uzkrāta tāda vērtīga informācija kā pārskati par zemes dzīļu izmantošanu, ģeoloģiskās izpētes darbu materiāli un zemes dzīļu izmantošanas dokumentācijas. Lai sasniegtu projekta mērķi, Valsts vides dienests ir uzsācis darbu, lai veiktu papīra formātā esošās informācijas digitalizāciju. Veicot datu digitalizāciju, īpaša vērība tiek piešķirta datu ievadīšanas kvalitātei un ģeotelpiskajiem datiem par piesārņotajām vietām. Informācijas aprite un izmantošana jaunu projektu izstrādē starp dažādām iestādēm un sistēmām ļauj uzturēt pēctecību, lai nākamais spertais solis attīstības virzienā izvērstos arvien labāks.

Projekta rezultātā ieguvēji būs visi – gan iedzīvotāji, kuri, piemēram, ērti varēs uzzināt informāciju par piesārņotām vietām tuvākajā apkārtnē, gan informācijas sistēmas lietotāji, kuri varēs ērti veikt datu aktualizāciju un ziņojumu apmaiņu. Tāpat arī digitalizētā informācija būs pieejama un noderīga visai Latvijas sabiedrībai – teritoriju īpašniekiem, to kaimiņiem, pašvaldībām, valsts iestādēm, kā arī teritoriju plānotājiem un attīstītājiem, izpētes un sanācijas darbu veicējiem.

Video: Norway Grants LV-CLIMATE - Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija: https://www.youtube.com/watch?v=OEo5gz8vls4

Informācija par pašreiz esošajām piesārņotajām vietām pamatā ir apkopota 2003.-2004. gadā, kad pirmreizēji tika apzinātas un reģistrētas piesārņotas un potenciāli piesārņotās vietas visā Latvijā. Pēc tam reģistram ir veikti periodiski uzlabojumi, kā piemēram, tika izveidota iespēja  pievienot izpētes materiālus pie vietu ierakstiem un datus ievadīt dažādām lietotāju grupām, kā arī uzlabota datu attēlošanas kvalitāte. Reģistrā uz šodienu ir iekļautas 3603 vietas. Šis reģistrēto vietu skaits ir mainīgs kopumā un attiecībā pret vietu sadalījumu kategorijās (piesārņotas, potenciāli piesārņotas un nepiesārņotas vietas). 

Esošais piesārņoto vietu pārvaldības process ir sarežģīts un laikietilpīgs, kā arī prasa lielus administratīvos resursus. Esošais pārvaldības modelis ir veidots pamatojoties uz papīra dokumentu apriti, kas paredz tikai gala rezultāta reģistrēšanu reģistrā, līdz ar to process nav pārskatāms, caurredzams un visiem ieinteresētajiem pieejams.

Izstrādājot jauno digitālo piesārņoto vietu pārvaldības modeli, tiks izveidota mūsdienīga, efektīva, ērta un visiem pieejama sistēma, kas nodrošinās aktuālus datus un mūsdienīgu informācijas apriti.

*2022. gada aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apsaimniekotās Norvēģijas grantu Klimata un vides programmas ietvaros tika uzsākts valstiski nozīmīgs projekts – “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija”, ko īsteno Valsts vides dienests kopā ar Latvijas partneriem – Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Datums: 20.10.2022

Ar mērķi pāriet no 20 gadus iepriekš radīta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistra uz digitalizētu piesārņoto vietu pārvaldību, šogad uzsākts darbs pie piesārņoto vietu pārvaldības modeļa transformācijas. Valsts vides dienests (VVD) 7. jūnijā organizēja tiešsaistes semināru “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija”. Seminārā  tika uzsvērta piesārņoto vietu reģistra un pārvaldības procesa funkcionalitātes attīstība un tai līdztekus plānotā normatīvo aktu pilnveide. Semināra ierakstu iespējams skatīt VVD YouTube platformā.

“Piesārņoto vietu pārvaldības procesu pilnveide ir priekšnosacījums vides kvalitātes uzlabošanai piesārņotajās vietās un ap tām, kā arī apdraudējuma novēršanai iedzīvotāju veselībai un videi. Transformētā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības sistēma ļaus pārdomāti plānot teritoriju attīstību, noteikt teritoriju izmantošanas noteikumus, noteikt aprobežojumus un apgrūtinājumus teritoriju turpmākai apsaimniekošanai. Viens no būtiskiem pārvaldības sistēmas ieguvumiem ir tas, ka dati par piesārņotajām vietām, līdz ar sistēmas ieviešanu, varēs tikt nodoti izmantošanai arī citās valsts informācijas sistēmās,” par projekta nozīmi stāsta VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Uz doto brīdi Latvijā tiek uzturēts Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistrs. PPPV reģistrā šobrīd ir iekļautas 3603 piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas. No tām 263 piesārņotas vietas, 2606 potenciāli piesārņotas vietas un 734 nepiesārņotas vietas (apzinātas vai pilnībā attīrītas). Ņemot vērā faktu, ka reģistrs izveidots aptuveni 20 gadus atpakaļ, pārvaldības process ir sarežģīts un sazarots, informācijas aprite vēl joprojām daļēji notiek papīra dokumentu formā un reģistrā netiek iekļauta visa aktuālā informācija, līdz ar to, tas šobrīd nekalpo kā labs atbalsta rīks piesārņoto vietu pārvaldībā.

Izvērtējot esošo PPPV reģistru tika secināts, ka tam nepieciešami būtiski uzlabojumi, aizstājot esošo procesu ar digitalizētu piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu, kurā būtu pieejama aktualizēta informācija, aktuāli dati par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, lai uz šo datu pamata varētu pieņemt lēmumus un veikt izpētes,  sanāciju un pēcsanācijas monitoringu, kas savukārt sekmēs šo vietu attīstīšanu.

Projekts “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija” tiek līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”. Šī gada aprīlī ir parakstīts projekta īstenošanas līgums. Projekta kopējais budžets ir 1 100 000 EUR. Projekta finanšu instrumenta apsaimniekotājs un uzraugošā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Projekta kvalitatīvai ieviešanai VVD kopā ar VARAM strādās pie normatīvo aktu pilnveides. Projekta sadarbības partneris ir Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kurš šobrīd uztur esošo PPPV reģistru. Savukārt ar Norvēģijas Vides aģentūru un Norvēģijas Kartēšanas iestādi ir jau norisinājušās pieredzes apmaiņas aktivitātes un VVD ir guvis plašu ieskatu kā piesārņoto vietu pārvaldība un pārvaldības sistēmas integrācija ar kadastra datiem notiek Norvēģijā.

Seminārā piedalījās galvenās ieinteresētās puses - komersanti, pašvaldības, atbildīgās institūcijas un politikas plānotāji, kuri diskusijās par piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas attīstības vajadzībām  pauda ieteikumus, ka piesārņoto vietu pārvaldības sistēmai ir jābūt ātrdarbīgai, balstītai aktuālos un kartogrāfiskos datos.

Semināra ieraksts skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=0tYbcdsJ7YU&t=25s

The State Environmental Service in cooperation with the State Ltd. "Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre" implements project No. LV-CLIMATE-0006 “Digital transformation of the contaminated site management model”, co-financed by the Norwegian Financial Mechanism programme “Climate Change Mitigation, Adaptation and Environment”.

Project implementation period: 10.03.2022. - 09.03.2024.

Total project budget: 1 100 000 EUR

The aim of the project is to establish an improved system for the management of contaminated sites, replacing the current contaminated site register and paper information flow with a comprehensive digitization of information and data submission, verification and acceptance process.

Planned activities are:

• exchange of experience on Norway integrated management model/system register
• establishment of an integrated pollution management system:
  • digitization of the contaminated site register, including information and data submission, verification and acceptance process;
  • development of open data solutions, ensuring system integration with data of other state information systems;

• inventory and updating of the existing register of contaminated and potentially contaminated sites:
  • inventory of geo-ecological research reports in the State geological Fund archive;
  • evaluation of data available in research reports;
  • supplementation of data for the contaminated site register.

Results:

• a digitalized pollution management system has been created, developing the functionality of the polluted site register, transforming it into a management system (registration, monitoring, remediation management, communication between the involved parties) and ensuring the integration of the system with data from other state information systems;

• guidelines / methodology has been developed for the assessment and inclusion of contaminated sites in the register;

• updated information on at least 250 contaminated, potentially contaminated sites (hereinafter – CPCS).

Benefits:

• more efficient and faster flow of information, less administrative burden in general, high quality data on contaminated sites;

• development of a database on a comprehensive system for collecting information on contaminated sites, fully digitized CPCS management process (registration of contaminated sites, survey data, monitoring information);

• digitally available information on CPCS to state institutions, local governments, licensed entrepreneurs such as licensed geoecological (remediation) performers and the society.

• assessment of contaminated sites has been performed by qualified and competent environmental workers in accordance with a common methodology;

• information on contaminated sites is regularly updated in the database of contaminated sites.