Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (VVD RDC) šī gada 28. un 29. maijā uzņēma Lietuvas un Igaunijas nacionālo regulatoru radiācijas drošībā pārstāvjus. Ikgadējais Baltijas valstu seminārs tiek organizēts, lai apspriestu kopējās aktualitātes un veicinātu pārrobežu sadarbību. Katru gadu seminārs norisinās vienā no Baltijas valstīm, šogad tas notika Latvijā. Šādi semināri tiek organizēti jau 20 gadus.
Seminārā VVD RDC dalījās ar pieredzi par Latvijas radiācijas monitoringa staciju sistēmas modernizāciju, kas tika uzsākta 2024. gada beigās, un 2025. gada aprīlī noslēdzās pirmais modernizācijas posms, kurā atjaunotas 7 monitoringa stacijas un nodrošināta 2 jaunu novērojumu punktu izveide. Modernizēta tiek staciju darbība un datu drošība, tajā skaitā, palielinot to datu apjomu, ko stacija var uzkrāt elektropadeves pārtraukuma gadījumā. Plašāka informācija pieejama šeit: https://www.vvd.gov.lv/lv/jaunums/latvija-sakta-radiacijas-monitoringa-staciju-sistemas-modernizacija-saldu-un-dagda-pieejami-jauni-monitoringa-punkti.
Semināra laikā visas valstis dalījās pieredzē par komunikāciju ar sabiedrību par radiācijas drošības jautājumiem. Latvija informēja par veiktajām aptaujām par radiāciju, tai skaitā 2024. gadā veikto atkārtotu aptauju par valsts iestāžu darbinieku informētību par radiāciju un tās rezultātiem, un citiem pasākumiem, kuros VVD organizējis vai piedalījies saistībā ar sabiedrības izglītošanu par radiācijas drošības jautājumiem. Plašāka informācija par veiktajām aptaujām un rezultātiem pieejama šeit: https://www.vvd.gov.lv/lv/informativie-materiali.
Seminārā VVD RDC dalījās ar pieredzi un diskutēja par:
- Vides radioaktivitātes monitoringa staciju tīkliem Baltijas valstīs un to modernizācijas jautājumiem un izaicinājumiem;
- Komunikāciju ar sabiedrību par radiācijas drošības jautājumiem;
- Jautājumiem, kas attiecas uz apstarošanai pakļautajiem darbiniekiem – kritēriji uzraudzībai un uzraudzības apjoms;
- Radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu sertifikāciju.
Būtiskākie apspriestie jautājumi un secinājumi:
- Igaunijas pārstāvji sniedza ieskatu par saviem izaicinājumiem, plānojot kodolenerģijas izmantošanu nākotnē. Šobrīd notiek plānošana un nepieciešamo resursu izvērtēšana divu modulāro reaktoru izbūvēšanai (2x300 MW). Kodolenerģijas ieviešana prasa rūpīgu sagatavošanos (veidojot nacionālo politiku, normatīvos aktus, cilvēkresursus un kompetences u. c.), un no sagatavošanās darbu sākuma līdz elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai paiet vismaz 9–11 gadi.
- Igaunija ir veikusi būtiskus soļus kodolenerģijas ieviešanā, tomēr priekšā vēl ir izaicinājumi, tostarp sabiedrības uzticības veidošana un ilgtermiņa finansējuma nodrošināšana. Igaunijas kodolenerģijas ieviešanas otrajā fāzē (2024–2026) tiek veikti būtiski sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu kodolenerģijas izmantošanu. Šajā periodā galvenie uzdevumi ietver likumdošanas izstrādi, regulatora izveidi, kapacitātes stiprināšanu un vietas izvēli. Lai nodrošinātu kodolenerģijas drošu izmantošanu, tiek plānots izveidot neatkarīgu regulatoru – Kodoldrošības uzraudzības iestādi. Šī iestāde būs atbildīga par kodoliekārtu uzraudzību, atļauju izsniegšanu un drošības prasību ievērošanas nodrošināšanu. Iestāde varētu uzsākt darbu līdz 2026.–2027. gadam, kad stāsies spēkā Kodolenerģijas un drošības likums. Kodoldrošības uzraudzības iestāde tiek veidota uz esošā Igaunijas radiācijas drošības regulatora pamata.
- Lai uzlabotu radiācijas monitoringa efektivitāti, arī Lietuvas regulators veic esošo staciju modernizāciju un jaunu staciju uzstādīšanu. Šobrīd Lietuvā darbojas 44 gaisa un četras ūdens radioaktīvā piesārņojuma mērījumu stacijas. Lietuvā būtiska nozīme ir Baltkrievijas AES tuvumam.
- • Lietuvas regulators projekta ietvaros aktīvi sadarbojies ar medijiem, lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu. Tā, piemēram, tika organizētas intervijas un sagatavoti raksti, kas tika publicēti lielākajos ziņu portālos un žurnālos. Tāpat tika izmantoti sociālie tīkli, piemēram, Facebook, lai sasniegtu plašāku auditoriju un nodrošinātu ātru informācijas apmaiņu.
- Lietuvas regulators dalījās ar savu pieredzi, komunicējot ar sabiedrību par radiācijas drošības jautājumiem. Aptaujas dati liecina, ka sabiedrības uzticība Lietuvas regulatoram radiācijas drošības jautājumos ir salīdzinoši augsta – lielākā daļa iedzīvotāju (77%) pilnībā vai daļēji uzticas sniegtajai informācijai. Tomēr veiktais pētījums liecina, ka sabiedrības zināšanas par rīcību ārkārtas situācijās ir nepietiekamas – tikai 21% zina, kur iespējams pārbaudīt radiācijas līmeni, un daudzi atzīst, ka viņiem trūkst būtiskas informācijas par konkrētiem aizsardzības pasākumiem, patvertnēm un evakuāciju. Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji visvairāk vēlas saņemt praktiskas norādes, kā rīkoties draudu gadījumā, un uzsver nepieciešamību pēc skaidras, ātras un plaši izplatītas informācijas. Neskatoties uz veiktajām informatīvajām kampaņām televīzijā, interneta portālos un sociālajos tīklos, komunikācija ar sabiedrību ir jāturpina un jāpastiprina, lai palielinātu sabiedrības informētību un stiprinātu sabiedrības gatavību iespējamām radiācijas avārijas situācijām.
Seminārā piedalījās 30 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Seminārs deva iespēju dalīties ar pieredzi un izaicinājumiem Baltijas valstu regulatoru darbā.
Seminārs tika organizēts Latvijas vides aizsardzības fonda projekta “Starptautiskā sadarbība profesionālai un inovatīvai vides pārvaldībai” ietvaros.
