aizkraukles sanācija

Ceturtdien, 10. jūlijā, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Zane Grīva un Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Andris Ķēniņš parakstīja vienošanos par projekta “Vēsturiski piesārņotās vietas sanācija Aizkrauklē” īstenošanu. Ar šo notikumu oficiāli uzsākts Latvijas un Šveices sadarbības programmas* “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” projekta ieviešanas posms, ar mērķi īstenot teritorijas attīrīšanu Aizkrauklē.

Vēsturiskais piesārņojums Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, radies dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritorijā, kas 20. gadsimta vidū uzcelta Pļaviņu HES būvniecības vajadzībām. Teritorijas platība ir aptuveni 10,6 ha un teritorijas detalizētajā izpētē konstatēts piesārņojums ar naftas produktiem aptuveni 2,7 ha. Šajā teritorijā piesārņojuma līmenis pārsniedz regulējumā noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus.

“Valsts vides dienestam sanācijas projektu īstenošana ir nozīmīga, jo šādā veidā tiek panākts, ka tiek uzlabota vides kvalitāte, kas nozīmē sakārtotu, tīru un drošu apkārtējo vidi iedzīvotājiem. Teritorijas attīrīšana nodrošinās to, ka piesārņojums nenonāks Daugavas ūdeņos, kas ir galvenais dzeramā ūdens resurss lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Pateicoties Šveices–Latvijas sadarbības programmai, būtiski tiks samazināta un ierobežota turpmāka emisiju rašanās no piesārņojuma avota gruntī un gruntsūdenī. Pēc plānveida darbu pabeigšanas tiks izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma ar mērķi uzraudzīt teritorijā notiekošo vides procesu atbilstību vides kvalitātes prasībām,” par sanācijas projekta ieguvumiem stāsta VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.

“Šis projekts ir lielisks piemērs tam, kā starptautiska sadarbība var sniegt būtisku ieguldījumu vides kvalitātes uzlabošanā Latvijā. Pateicoties Šveices–Latvijas sadarbības programmai, ir iespējams īstenot ilgtermiņā nozīmīgus pasākumus piesārņoto teritoriju attīrīšanai un novērst turpmāku kaitējumu videi. Tas ir ieguldījums gan sabiedrības drošībā, gan ilgtspējīgā dabas resursu pārvaldībā,” sadarbības nozīmi uzsver KEM valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Zane Grīva.

Projekta īstenošanai paredzēts finansējums 13,1 miljoni Šveices franku jeb indikatīvi 13,8 miljoni eiro (Šveices finansējums 11,7 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 2,1 miljoni eiro), kas nodrošinās plānveida pasākumus nacionālas nozīmes teritorijā Aizkrauklē, likvidējot piesārņojuma avotu un novēršot tā turpmāku izplatību gruntsūdeņos un Daugavā. Pēc plānveida sanācijas darbu pabeigšanas tiks izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma ar mērķi uzraudzīt teritorijā notiekošo vides procesu atbilstību darbu mērķiem un vides kvalitātes prasībām.

Projekta īstenošana notiks līdz 2029. gada 30. jūnijam.

Jau ziņots, ka 2024. gada 12. novembrī tika parakstīts Šveices-Latvijas sadarbības programmas līgums par “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” īstenošanu, paredzot 14,47 miljoni Šveices franku jeb indikatīvi 15,19 miljoni eiro finansējumu. Programmas ietvaros līdz 2029. gada decembrim paredzēti plānveida pasākumi nacionālas nozīmes piesārņotajā teritorijā Aizkrauklē, likvidējot piesārņojuma avotu un novēršot tā turpmāku izplatību gruntsūdeņos un Daugavā. Papildu informācija pieejama Šveices un Latvijas sadarbības programmas mājaslapā.

*2019.–2029. gada perioda programma

Saistītas tēmas

Aizkraukle sanācija