Jaunākajā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” pētījumā[1] noskaidrots, ka vairākums jeb 93% Latvijas iedzīvotāju savā mājsaimniecībā izmanto depozīta sistēmu, kas paredzēta dzērienu iepakojumiem, savukārt regulāri depozīta iepakojumus nodod 71% iedzīvotāju – vismaz vienu reizi mēnesī vai biežāk. Kā galvenos iemeslus, kas motivē nodot tukšos depozīta iepakojumus, respondenti minējuši atgūto depozīta maksu 10 centu apmērā (59%), mazāk atkritumu dabā (43%) un rūpes par vidi (37%).
Salīdzinot ar maijā veiktā pētījuma datiem, galvenie iemesli depozīta sistēmas izmantošanai nav mainījušies. Racionālais motivators depozīta sistēmas izmantošanai – atgūtā depozīta maksa – visaktuālākais ir tieši jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 39 gadiem, savukārt vecāka gadagājuma cilvēkus (60-74 gadi) vairāk motivē iespēja būt atbildīgiem un rūpēties par apkārtējo vidi.
“Aktuālie dati liecina, ka iedzīvotāju vērtējums par depozīta sistēmu ir būtiski uzlabojies. Šo mēnešu laikā iepakojumu nodošana ir kļuvusi par ikdienas paradumu lielai daļai sabiedrības, un esmu pārliecināts, ka līdz ar depozīta sistēmas paplašināšanu, kas tiks uzsākta no 2023. gada 1. janvāra, sistēmā lietotāju loks tikai pieaugs. Tāpat turpinām darbu, lai kopā ar tirgotājiem un dzērienu ražotājiem pilnveidotu depozīta sistēmu un uzlabotu tās infrastruktūru. Arī nodoto iepakojumu skaits turpina pieaugt un šobrīd ir sasniedzis jau vairāk nekā 190 miljonus,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Runājot par iemesliem, kāpēc Latvijā ir vajadzīga depozīta sistēma, 80% respondentu atbildēja, ka tā ir vajadzīga, lai mazinātu atkritumu daudzumu apkārtējā vidē un dabā, bet 27% minēja tīrāku Latvijas dabu. Katrs ceturtais respondents (25%) uzskata, ka depozīta sistēma ir vajadzīga, lai pārstrādātu pēc iespējas vairāk iepakojumu un atgūtu naudu par nodoto taru.
“Pierādījums tam, ka iedzīvotāji lieto depozīta sistēmu, ir novērojams pļavās un mežos – atkritumu ir stipri mazāk, un cerams, ka, paplašinot pieņemamo iepakojumu klāstu, to kļūs vēl mazāk. Depozīta sistēma tāpat uzlabo arī šķirošanas kvalitāti un apjomus. Sistēma strādā ļoti labi un ceram, ka otrajā gadā tā strādās vēl labāk. Runājot par senioru motivāciju nodot tukšos depozīta iepakojumus, varu tikai apstiprināt, ka seniori ir ļoti apzinīga sabiedrības daļa, jo viņiem rūp bērnu un mazbērnu nākotne, līdz ar to viņi labprāt piedalās depozīta sistēmā kaut ar nelielu nododamo iepakojumu skaitu,” vērtē Zero Waste Latvija lektore Maija Krastiņa.
Pētījumā tāpat noskaidrots, ka 7% respondentu depozīta sistēmu savā mājsaimniecībā neizmanto. No tiem 39% atbildēja, ka vēl nav paspējuši izmēģināt iepakojumu nodošanu, savukārt 31% minēja citus iemeslus – visbiežāk pieminētie bija, ka respondenti atdod depozīta iepakojumus kādam citam, kas tos aizved uz depozīta punktu, kā arī tas, ka viņi neiegādājas produktus depozīta iepakojumā. “Nākotnē būtu nepieciešams padomāt par risinājumu arī tiem, kas nenodod depozīta iepakojumus, piemēram, parkos un pieturās pie atkritumu tvertnēm uzstādīt īpašas depozīta urnas, kurās var ievietot tukšo depozīta taru. Šāds risinājums sevi veiksmīgi pierādījis un darbojas arī citviet Eiropā,” piebilst M. Krastiņa.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
Papildu informācija:
Dārta Katrīne Salna
“Depozīta Iepakojuma Operators”
Mediju koordinatore
E-pasts: darta.salna@vilands.lv
Tālrunis: +371 26707706
[1] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2022. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1017).