Pieņemtas izmaiņas būtiskai administratīvā sloga mazināšanai jonizējošā starojuma operatoru darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtībā

Darbinieku saņemto dozu reģistrēšanai vairs nebūs dozu uzskaites grāmatiņas, ko VVD RDC sagatavoja un izsniedza papīra formā. 

Neatkarīgi no darbinieka kategorijas, grāmatiņas jānodod VVD RDC līdz 2028. gada beigām - kopā ar pavadvēstuli pa pastu vai atvedot uz Valsts vides dienestu, Rūpniecības ielā 23, Rīgā. Pirms nodošanas grāmatiņā ieraksta pēdējos individuālās dozimetrijas rezultātus. Pavadvēstules iesnieguma forma par grāmatiņu nodošanu glabāšanai arhīvā pieejama: https://www.vvd.gov.lv/lv/atskaisu-iesniegumu-un-veidlapu-formas#iesniegumi-radiacijas-drosibas-joma. 

Turpmāk A kategorijas darbiniekiem dozu reģistrēšanu un uzturēšanu nodrošina operators, piemēram, elektroniski. Savā reģistrā iekļauj arī pēdējo 3 gadu laikā saņemtās dozas no grāmatiņas. Reģistrā par katru A kategorijas darbinieku norāda informāciju, kas noteikta noteikumu 39.¹ punktā. Darbiniekam izsniedz informāciju par viņa saņemtajām dozām atbilstoši noteikumu 39.⁴ punkta prasībām - obligātās veselības pārbaudes veikšanai, ja beidzis darbu pie operatora, ja strādā pie vairākiem operatoriem, kā arī pēc darbinieka pieprasījuma. Vēl jāatzīmē, ka, ja darbinieks veic darbus ar jonizējošā starojuma avotiem pie vairākiem operatoriem, viņš informē darba vadītāju par citām darbavietām, lai nodrošinātu, ka darba devējam ir pieejama informācija par darbinieku, par kuriem atbildīgs ir cits darba devējs vai operators, saņemto apstarošanu (dozām).

Ar noteikumu grozījumiem ir mainīti kritēriji darba vietas monitoringa regularitātei - licencējamām iekārtām monitorings jānodrošina reizi 3 gados, reģistrējamām reizi 5 gados. Tas nozīmē, ka retāk veicams darba vietas monitorings pārvietojamām rentgeniekārtām medicīnā un nemedicīnā (piemēram, rūpniecībā, defektoskopijā, bagāžas kontrolē, veterinārmedicīnā u.c.), mamogrāfijas un osteodensitometrijas iekārtām, nemedicīnā stacionārām rentgeniekārtām. Radioaktīviem avotiem nemainās monitoringa regularitātes noteikšanas kārtība, tāpat kā līdz šim operators nosaka savā radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā. 

Darba vietas monitorings, kas veikts līdz šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgs un uzskatāms par atbilstošu, tātad derīgs atbilstoši grozījumos noteiktajam jaunajam biežumam. 

Noteikumu 18.4. apakšpunktā arī precizēts, kādu izmaiņu gadījumā jāveic darba vietas monitorings - pēc izmaiņām jonizējošā starojuma avotu izvietojumā telpā vai pēc izmaiņām jonizējošā starojuma ierobežojošu aizsargbarjeru, telpu durvju, logu vai sienu konstruktīvajos risinājumos, vai pēc izmaiņām blakus telpu un teritorijas pielietojumā. 

Plašāks monitoringa veicēju loks - norīkotais darbu vadītājs, ārstniecības iestādē arī medicīnas fiziķis var veikt saviem jonizējošā starojuma avotiem, ja ir 3 gadu pieredze monitoringa veikšanā. Atgādinām, ka tāpat jāievēro darba vietas monitoringa programma un jāizmanto atbilstoša un kalibrēta mēriekārta. 

Nemedicīnas operatoriem netiešās dozimetrijas lēmumi vairs nav piemērojami, arī šiem B kategorijas darbiniekiem nav obligāta prasība par individuālajiem vai grupas dozimetriem, kā arī darba vietas monitoringa biežums skatāms kā šajos noteikumu grozījumos (tātad vairs nevajag biežāk). 

Atgādinājums par VVD RDC vadlīnijām Nr.3 - vadlīnijas paredzētas gan tiem, kas darba vietas monitoringu veic kā pakalpojumu citiem operatoriem, gan tiem, kas darba vietas monitoringu veic paši. Nepieciešams iepazīties arī darbu vadītājiem un darbiniekiem, lai veicinātu izpratni par to, kā, kad un kur darbinieki ir pakļauti apstarošanai: https://www.vvd.gov.lv/lv/vadlinijas-licencesana-un-registresana#3-vadlinijas-darba-vietas-monitoringa-veiksanai-un-ta-rezultatu-noformesanai. 

Mainīts iedzīvotāju paredzamās dozas kritērijs (noteikumos noteikts dozas ierobežojums), ko izmanto telpas plānošanā un aizsardzības optimizēšanā, no 100 uz 300 mikroSv/gadā. 

Likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un tiesību aktos noteikti darbinieku un iedzīvotāju dozu limiti, ko nedrīkst pārsniegt. Lai optimizētu aizsardzību no jonizējošā starojuma ietekmes un samazinātu jonizējošā starojuma dozu darbiniekiem un iedzīvotājiem, papildus tiek noteikti dozu ierobežojumi, kas ir zemāki par dozu limitiem.  

Darbinieku aizsardzības optimizācijai dozu ierobežojumu nosaka operators un iekļauj kvalitātes nodrošināšanas programmā. Iedzīvotāju aizsardzības optimizācijai kritērijs jeb dozas ierobežojums noteikts tiesību aktos (MK noteikumos Nr. 1284).